Latvijas darba devēji nespēj pievilināt vietējos darba meklētājus

Tūkstošiem bezdarbnieku un tūkstošiem vakanču. Tāda ir realitāte Latvijas darba tirgū. Vietējie uzņēmēji pēdējā laikā arvien vairāk sūdzas par darbaspēka trūkumu, un arī valdības darba kārtībā ir lemšana par atvieglotiem nosacījumiem ārvalstu darbaspēka piesaistei Latvijā. Tikmēr Latvijā darbiniekus meklē citu Eiropas valstu kompānijas.

Jēkabpils Nodarbinātības valsts aģentūras filiāles zāle, kurā Īrijas šampinjonu audzētāju kooperatīvs meklē darbiniekus, ir stāvgrūdām pilna.

“Mēnesī, ja jums ir alga 1850, tad uz rokas ir apmēram 1600 eiro,” stāsta “CMP Mushroom” pārstāve Daiga Leite.

Tieši lielāka alga visvairāk vilina cilvēkus.

“Darbā it kā vakances ir, bet ir tādas, kur neko nemaksā, tikpat kā neko, vai skatās vecuma ierobežojumu. Man saka - pārzvanīs, pārzvanīs, bet nezvana…” nosaka Jānis Paeglis.

“Es darbu varu atrast vienkārši, man uz Jēkabpili jābrauc 40 kilometri no pagasta, un man tas nav izdevīgi. [..] Es ārzemēs esmu strādājis un, ja nedzer, nopelnīt var. Un Jēkabpilī ģimeni uzturēt ir grūti,” stāsta cits darba meklētājs Jānis.

Pēc sanāksmes savus dokumentus darbam iesnieguši 45 interesenti. Darba devēji gan kritizē Jēkabpils Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) par tikšanās organizēšanu, bet aģentūrā plāta rokas – rīkot šādus pasākumus prasa likums.

“Es būtu priecīga, ja tas būtu vietējais darba devējs,” par tikšanos saka NVA Jēkabpils filiāles vadītāja Svetlana Zujeva.

Tikmēr darba devējiem strādnieku trūkst ne tikai Jēkabpilī, bet arī Rīgā, kur algas ir lielākas.

Zivju pārstrādes uzņēmuma “Karavela” cehos šobrīd strādā 240 cilvēku. Vidējā alga, piemēram, strādājot pie līnijas, svārstās no 400 līdz pat 900 eiro mēnesī jau pēc nodokļu nomaksas. Neraugoties uz to, uzņēmumam šobrīd pietrūkst aptuveni 40 darbinieku. Drīzumā iecerēts izveidot arī jaunas ražošanas līnijas, kam papildus būs vajadzīgi vēl 30 darbinieki. Vai tos izdosies atrast Latvijā – nav zināms.

Uzņēmuma vadītājam Andrim Bitem par to ir savs uzskats.

“No mana viedokļa Latvijā nav bezdarba. Tas, ka ir oficiāls skaitlis par 6% vai 7% bezdarbnieku, tas ir sabiedrības slānis, kas - es nesaku visi, bet lielākā daļa - nav motivēti strādāt,” uzskata Bite.

Jau šobrīd pārtikas ražotāji viens no otra sāk pārvilināt strādniekus, piedāvājot lielākas algas, kas sadārdzina ražojumu pašizmaksu. Izeju redz darbaspēka importā, taču tam nav politiskā atbalsta. Tikmēr aiz salīdzinoši zemā bezdarba rādītāja, kas ir 6,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, bez darba ir apmēram 61 000 cilvēku. Viena no iespējām, kā šo resursu izmantot, ir ātrā darbinieku pārkvalifikācija.

NVA Pakalpojumu departamenta direktore Eva Lossane saka, ka “NVA strādā uz īstermiņa risinājumiem, var pārkvalificēties, [..] šogad mums ir 10 tūkstoši ieguvuši profesiju, un darbā iekārtošanās procents sešu mēnešu laikā pēc apmācību pabeigšanas ir virs 40%, kas kopumā nav slikts rādītājs”. 

Viena no šādām vietām ir Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā, kur iespējams apgūt konditora profesiju. Solvita, kas apguva šo profesiju, jau noskatīja darba vietu, kurā pagaidām izies praksi, bet “doma ir arī tur palikt strādāt”.

Tikmēr Viktorijai un Ilzei ir plāns par mājražošanas uzsākšanu – no iepriekšējā darba aizgājušas apzināti.

“Es ļoti labi saprotu, ka es labāk varu nopelnīt, strādājot algotu darbu, jo, veidojot kaut ko jaunu, ir liels risks. Bet tas jau neliedz mēģināt, un tas ir mans sapnis”,” stāsta Ilze.

“Es pati strādāju, pati rēķinu, un pati varu to laiku ieplānot un nebūt atkarīga no citiem,” savu motivāciju atklāj Viktorija.

Pēc tehnikuma apkopotās informācijas - pēc kursiem darbu atrodot aptuveni 75% absolventu.

Tikmēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā NVA rīkotos kursus kritizē, jo dažkārt šādi tiek gatavoti speciālisti darbam ārvalstīs.

“Šeit arī būtu ļoti vērtīgi redzēt rezultātus – cik procenti no cilvēkiem, kuri izmācās šajos kursos, reāli paliek Latvijā. Ja cilvēks par valsts budžeta līdzekļiem ir izmācījies arodskolā vai augstskolā un šajos kursos izmācās norvēģu vai dāņu valodu un aizbrauc, tad ideālā versijā ir tā, ka cilvēks piemācās kaut ko klāt un atrod par labāku algu tepat darbu Latvijā,” norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Vienlaikus darba devēji atzīst – aizbraukšana labāka darba meklējumos apstāsies vien tad, kad vidējā neto alga Latvijā sasniegs 1500 eiro. Taču tādā gadījumā šeit jāražo dārgi produkti ar augstu pievienoto vērtību. Pagaidām gan Latvijas uzņēmumi darbaspēka izmantošanas ziņā līdzinās Ķīnai. Vienīgais izņēmums - šeit darbaspēka trūkst un arī izmaksas ir lielākas.

15 komentāri
Janis Krampis
Ilgstoši meklēju darbu. Esmu inženieris-elektriķis. Sūtu CV un motivācijas vēstules steriem. Runāju ar savu RPI grupas vecāko - "Neceri" viņš teica. Kur esam, jāturas, mūsu vecumā neviens darbu nedos. Mums 62 šobrīd. Man liekas, darba griba ir, smadzenes vēl nav atrofējušās, spēka gan mazāk kā kādreiz bija. esmujanis@gmail.com
Aigars
Ir milzīga starpība starp atalgojumu Rīgā un ārpus Rīgas. Protams, arī Rīgā ir mazas algas, bet reģionos tās ir vēl mazākas.
Anonīms lietotājs 17890
Algas IT nozarē vairākkārt pārsniedz vidējo algu valstī. Ir plašas iespējas strādāt Latvijā bāzētos uzņēmumos vai attālināti ārzemju klientiem. Ja kādam (Jānis Lietavietis) IT jomā piedāvā sētnieka cienīgu atalgojumu, tad vaina ir meklējama tikai un vienīgi šajā cilvēkā. Vai nu tā drausmīga nekompetence vai arī vājprātīga alkatība. :)))
Jānis Lietavietis
Latvijas problēma pamatā ir - divas A4 lapas ar prasībām un tam pretī alga, kurai šķiet, ka pietrūkst kādas nulles. Pat darbojoties IT nozarē jāsaka, ka lielākā daļa darba piedāvājumu ir vienkārši nenopietni, atalgojums ir tāds, ka par to nebūtu vērts pat putekļus no datora noslaucīt, kamēr darba devējs gaida super speciālistu, kas būs eksperts it visā. Tā nav problēma man būt ekspertam itvisā, bet kompromisos ar algu es neielaižos, ja tā nav cilvēka cienīga, tad es labāk veltu vairāk laika hobijiem. Ja visi tā darīs kā es, tad arī darba devēji pratīs novērtēt to cik darbs patiesībā ir vērtīgs. Ir tomēr jāvelk sarkanā līnija, kur alga dzīvi uzlabo un kurā brīdī tā tikai pagarina agoniju, pēdējajā gadījumā - nekas nav jādara, lai būtu nabadzīgs nav jāstrādā, tas tā ir arī nedarot neko. Katrā ziņā vilinājums aizbraukt ir liels - ārvalstu piedāvājumos algas ir sākot ar 20 reižu lielākām, salīdzinājumā ar Latvijas piedāvājumiem un prasības pat ir mazākas.
Anonīms lietotājs 19325
Sen jau skaidrs, ka strādāt kaut kāda vietējā shēmotāja un izmantotāja un idiota labā par smieklīgām kapeikām ir cilvēku pazemojoši, tāpēc vai nu labāk nedarīt neko vai braukt prom un strādāt par 2000 eiro, piemēram,Norvēģijā un tas tur ir par ļoti maza alga
Ronalds Gailītis
Darbs LV ir, tikai to strādāt gribētāju maz. liela daļa sapņo par to, kaĪrija ir alga pāri "Štukai" un strādāt negrib, sapņo par zelta dzīvi. Pats raujos par minimālo, a ko darīt? Kamēr valdība šito štelli nesakārtos, tikmēr tāda sapņošana turpināsies. mums kopā nodokļos ik mēnesi aiziet aptuveni puse algas (ieskaitot PVN).
Andis Bogdanovs
Mācies angļu-norvēģu valodu, un pēc tam lv izslēdz gaismu...
Andis Bogdanovs
Eu, izbeidzat *irst. Vilina nevis lielāka alga, bet alga, kura ļauj cilvēciski dzīvot, veidot ģimeni, iegādāties cilvēcisku mājokli, piepildīt sapņus. Ir rezons ~450eur Vs. 1600eur. Starp citu, bez sēnēm un īrijas ir arī citas valstis, kur piemēram par ~162h mēnesi maksā 2500eur uz rokas, kā arī par virstundām maksā, par konkrēti nostrādāto dienu, nevis kā lv, kaut ko skaita un muģī mēneša beigās.Cilvēki paliek aizvien gudrāki, apjēdz, ka dzīvē mēdz būt un ir iespējams arī savādāk. Savādāk, jau likās , ka tikai zagleris izprot labāk dzīvot ~700 000eur vērta dzīvoklī klusajā rīgā, jeb pirdonis jaunajā īrētajā leksusā par ~98 000eur.
Aigars Lācis
Es pieprasu pieņemt likumu, ka visi tie, kas runā par darbaspēka ievešanu no trešajām valstīm ir sodāmi par Latvijas valsts graušanu. Darbaspēks no Eiropas savienības jā, bet ne no trešajām valstīm !
Aiga Baltmane(Indāne)
Darba devēji sūdzās par to, ka Latvijā darbinieki neproduktīvi strādā. Man ir jautājums, tiem pašiem darba devējiem, ar ko viņi izskaidrotu tik daudz darba ņēmēju ar profesionālām saslimšanām? Ņemot vērā to, ka ne visi cilvēki iet pie ārstiem un uz pārbaudēm, kad rodas veselības problēmas, jo tas maksā lielu naudu un var zaudēt darbu. Nez kāpēc ārzemēs, vēl joprojām, cilvēkus no Latvijas uzskata par vis produktīvākajiem darbiniekiem, vienalga vai tie ir cilvēki pēc 50, ar pietiekami lielu pieredzi, vai jaunieši pēc vidusskolas?
Aiga Baltmane(Indāne)
Ļoti, daudzi darba devēji netikai uzrokas izmaksā, bet pirms nodokļu nomaksas oficiāli maksā minimālo algu. Šobrīd cilvēki, pirms iet uzdarba interviju vai sūtīt CV mēģina sazināties ar potenciālo darba devēju un noskaidrot vai maksā un no cik lielas naudassummas nodokļus no algas arī sūdzību dēlī skatās un pat bieži apskatoties sludinājumus var pats izdarīt secinājumus, ja darba devējs igstoši meklē darbiniekus vai ļoti bieži tātad tas nav uzticams, pat skatoties no lielo darba devējupuse. Līdz ar to cilvēki neiet strādāt jebkur un pie beb kā. Šobrīd darba tirgū cilvēkam nav iespējas izvēlēties vai viņs izlems kā algu saņemt vai aploksnē vai oficiāli. Darba devējs to nosaka. Darba inspekcijai par to nav jēgas sūdzēties, jo darba devējam ir dubultā grāmatvedība un galu galā pats darbinieks kļūst par parādnieku darba devējam. Visu to ļoti labi zinu, jo vīrs daudz reiz ar to saskāries.
Anonīms lietotājs 19237
Piekrītu arī šiem komentāriem par darbu Latvijā!Tā nu viņš ir,darba devēji citi jau sludinājumos min par vecuma ierobežojumiem,citi to pasaka atklati darba intervijās,ka darba pieredze un zināšanas ir ok,bet viņiem nepatīk mans izlaiduma gads,darbinieks pēc piecdesmit neesot efektīvs un intensīvs darbinieks,nemaz nerunājot par atalgojumu kurus piedāvā,visi darba devēji kā viens sarunājuši no 500-550 netto,tas ir uz rokas un ne centa vairāk.Mazliet pastrādāju kādā uzņēmumā un redzēju jauniešu intensitāti it īpaši nedēļas sākumos,kad uz darbu nāk knapi kājas velkot,apvēmušies un pohaini,pusdienu kaut kur stūrī notusē kāmēr atjēdzas.Un liela daļa jauniesi tādi ir,cik tagad vedu kravas,tad redzu kāda jaunatne noliktavās strādā,citreiz pat preču pieņēmējs nesaprot ko no viņa gribu!Tad darba devējam gribas jautāt,tad tie ir tie efektīvie strādnieki???!
Laima Vilsone
Pilnigi piekritu abiem komentariem....Latvijas darba deveji, padomajiet par darba samaksu!!!!! Jus vienam darbiniekam uzliekat pildit vienam 10 pienakumus, bet samaksat pat nevarat par vienu.Nu, pameginiet izdzivot ar to samaksu,kadu maksajat...diez vai izdosies.PADOMAJIET UN TAD SUDZATIES PAR DARBA SPEKA TRUKUMU.
Valts Kurmisfreimanis
Es pilnībā piekrītu iepriekšējam komentētājam. Nezinu par darba devēja attieksmi darba vietā, bet vienkārša matemātka priekšā pateiks, ka 400 euro pēc dzīvošanas un ēšanas izmaksu nosegšanas nav nauda. Nevajag veidot aizbraucējus par bezformīgu mankārīgu masu. No sēņu lasītāja algas Īrijā, ja pieticīgi dzīvo, 900 no tās algas var ielikt kabatā. Latvijā tik pat pieticīgi pa 400 eiro iekulties tikai jaunos parādos. Vēl viens aspekts ir tas ka Latvijas darba devēji dodot šādu algu, defoltā, pieņem, ka viņa darba ņēmējs ir ar pastāvīgu dzīvesvietu, kas ir viņa, auto, kas ir nomaksāts, bez parādiem, bērni kas ir izskoloti un citi luksus apstākļi (kas ir retums jo tad jau darbs kā hobijs). Un kā ar jauniem tikko no ģimenes ligzdas izlidojušiem zvirbulēniem un žubītēm pie 400 algas iztikt? Turpat ligzdā apakaļ vien atkritīs. Pamēģini bankā paņemt kredītu mājokli, vai pat telefonam, par šādu algu...
Anonīms lietotājs 17776
Latvijas darba devēji, bet kādas algas un kādus darba apstākļus jūs piedāvājat?! Lsm.lv raksta, ka Spilvai trūkst darba spēka, aizeju uz spilvas mājaslapu - 5 vakances, no kurām vienai lapa nbeveras vaļā. Prasa spēju izturēt lielu slodzi, traktortehnikas vadītāja apliecību parastam strādniekam utt. Aizeju uz sūdzības.lv un lasu, ka vadības atieksme pret darbiniekiem ir nožēlojama un tāpēc bieži kadri mainās... Par ko Jūs vēl brīnaties? Ja cilvēks dzīvo lauku novadā, ka'da viņam jēga pārvākties uz Rīgu un atstāt visu savu dzīvi aiz muguras, par 400 EUR algu uz rokas?! Rīgai tā ir maza alga, īrē vien cik jau iziet.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti