Viņš atzīmēja, ka darbs pie nodokļu izmaiņām noritējis labi līdz maija sākumam, kad "lietas sāka buksēt". Parādījās vēlme rast papildu finansējumu veselības aprūpei, un pēc tam pozitīvajām lietām saistībā ar konkurētspējas palielināšanu un ēnu ekonomikas apkarošanu "pārvilkta svītra".
"Mums vajag izravēt [no valdības nodokļu izmaiņu piedāvājuma] vārdu "reforma". Tā nav reforma, bet 2018. gada budžeta projekts," vērtēja Rimšēvičs.
Pēc viņa teiktā, nodokļu sistēmas izmaiņas varētu dēvēt par reformu, ja piedāvājumā ietvertās nodokļu izmaiņas palīdzētu paaugstināt konkurētspēju un efektivitāti, nepieaugtu valsts budžeta deficīts un valsts ārējais parāds kopumā.
Latvijas Bankas vadītājs uzskata, ka nodokļu sistēma Latvijā ir jāpadara maksimāli vienkārša, lai ierobežotu nodokļu apiešanas iespējas.
Tālāka nodokļu celšana Latvijā nav iespējama, un veselības aprūpes sistēmas finansēšanai ir jārod jauns ilgtermiņa risinājums, piemēram, jāievieš veselības apdrošināšana.
Pašlaik Latvijas valsts ir nesakārtotās veselības sistēmas ķīlnieki. "Tagad turpināsim dzīvot pa vecam un mest naudu melnā caurumā," sprieda Latvijas Bankas prezidents.
Viņaprāt, nodokļu izmaiņu izstrādē ir pieļautas būtiskas kļūdas – "aiztikti nodokļi visās frontes līnijās". Izmaiņas gaida uzņēmējus, grāmatvežus, un nākamgad notiks "milzīga putra".
"Pašreizējais variants ir politisko partiju kompromisa lēmums, kā rezultātā tā saucamā reforma ir atšķaidīta un faktiski ir izkalts čiks," uzskata Rimšēvičs.
Jau ziņots, ka valdība šonedēļ pabeidza skatīt ar nodokļu izmaiņām saistītos likumprojektrus, kas ceturtdien nodoti skatīšanai Saeimas komisijās. Saeimai nodokļu reformas iedzīvināšanai vajadzīgo likumprojektu paketi nāksies skatīt ļoti saspringti. Jau nākampirmdien tos plānots pieņemt pirmajā lasījumā, bet nākamceturtdien – otrajā, galīgajā lasījumā.
Nodokļu politikas reforma tostarp paredz ieviest progresīvu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, paaugstināt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likmi, atcelt UIN avansa maksājumus un ieviest 0% UIN likmi reinvestētajai peļņai, saglabāt pretrunīgi vērtēto mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu.
Vēl nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu jeb sociālo iemaksu likmi par 1%. Gūtie ieņēmumi no sociālo iemaksu likmes celšanas tiks novirzīti nevis speciālajā budžetā, bet pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai.
Atbalstu reformas piedāvājumam izteikusi Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) savu atbalstu reformai atsauca.
