Par nodokļu reformu vairs īsti nav jādiskutē kopumā, šobrīd jāvienojas par atsevišķiem punktiem un tad galvenais būs gūt atbalstu Saeimā, intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” norādīja premjerministrs Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Galvenais jautājums, par kuru vēl rit diskusijas, ir finansējuma rašana veselības nozarei. Kučinskis teica, ka partneri ir vienisprātis, ka labākais variants ir sociālo iemaksu palielināšana par vienu procentpunktu, kur pusi maksā darba devējs, bet otru pusi – darba ņēmējs. Savukārt strādājošie, kuri nemaksā sociālās iemaksas, turpmāk varētu veikt fiksētas iemaksas no 10 līdz 20 eiro mēnesī.
Citās domās ir Latvijas Banka, kas norāda, ka reforma ir jāpieņem pēc iespējas ātrāk, bet veselības nozares finansējumu var rast pēc tam. „Skumji, ka nodokļu reforma ir sasaistīta ar veselības aprūpi. Nav saprotams, kā vienā grozā var salikt konkurētspējas celšanu ar nevienlīdzības mazināšanu,” izteicās Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
„Nav skaidrs, kāpēc šī reforma tiek nokauta,” sacīja Rimšēvičs, norādot, ka finansējums veselībai un nodokļu reformas ieviešana jāskata atsevišķi. Viņaprāt, reformu pieņemot ātri, „uzņēmējiem būtu iespēja uzaudzēt muskuļus” un tad varētu pievērsties veselības nozarei.
Viņš norādīja, ka veselības sistēma vispār ir fundamentāli jāsakārto: jāatrisina jautājums par e-veselību, jānosaka jauni tarifi, jāizveido apdrošināšanas kompānija un jānosaka obligātās ikmēneša iemaksas strādājošajiem aptuveni 20 eiro apmērā.
Jau ziņots, ka valdība aptuveni pirms mēneša, 9.maijā, panāca vienošanos par nodokļu reformu, taču tā neparedzēja finansējuma avotu veselības aprūpes nozarei, kurai nākamajos četros piecos gados nepieciešams 500 – 600 miljonu liels papildu finansējums. Valdība nolēma, ka par šī finansējuma avotu lems atsevišķi. Apspriesti vairāki varianti, līdz premjera vadītā darba grupa piedāvāja koalīcijai izšķirties starp PVN celšanu no 21% līdz 22% vai arī jaunu “20 eiro veselības nodokli”.
Līdz šim apspriesti arī vairāki citi varianti, un līdz premjera vadītā darba grupa piedāvāja koalīcijai izšķirties starp PVN celšanu no 21% līdz 22% vai arī jaunu “20 eiro veselības nodokli”. Taču vienprātīga atbalsta nebija nevienam no šiem variantiem, un iecere par fiksēto maksājumu tika izņemta no darba kārtības. Vēlāk izskanēja versija par vienu procentpunktu palielināt sociālo nodokli, pusi no tā maksātu darba ņēmējs un pusi darba devējs.
