Pēc Latvijas Bankas ekonomista teiktā, nodokļu sistēmas reformas sākotnējais mērķis bijis Latvijas konkurētspējas palielināšana.
Šo mērķi var sasniegt ar nodokļu reformā piedāvātajiem soļiem - iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšanu, reinvestētās peļņas aplikšanu ar 0% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likmi, kā arī IIN un UIN likmju sinhronizāciju.
Latvijas Bankas pārstāvis atzīmēja, ka lielākās bažas ir par to, ka Latvijas konkurētspējas palielināšanai iecerētie soļi "apaudzēti" ar dažādiem pasākumiem, kam nav nekāda sakara ar reformas sākotnējo mērķi un kas ir finanšu ietilpīgi.
Tādēļ Latvijas Banka rosinājusi Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto nodokļu reformas piedāvājumu sadalīt divās daļās, pirmajā iekļaujot iecerētās ienākumu nodokļu izmaiņas, bet otrajā - tos pasākumus, kam jāsaņem Eiropas Komisijas (EK) akcepts.
Iepriekš bažas pauda arī Fiskālās disciplīnas padome, norādot, ka nodokļu reformas pasākumi ir dārgi un nemazinās nevienlīdzību. Nodokļu reformas rezultātā samazinātos resursu apjoms publiskā sektora finansēšanai, 0% likmes ieviešana reinvestētai peļņai samazinātu ieņēmumus, bet optimisms par ilgtermiņa sekām var nepiepildīties, vēsta LETA.
Latvijas Bankas nodokļu stratēģijas būtiskākie priekšlikumi:
- Izlīdzināt ienākuma nodokļa likmes. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi darba algai samazināt no 23% līdz 20%, bet IIN no kapitāla pieauguma palielināt no 15% līdz 20%, bet no kapitāla – no 10% līdz 20%.
- Ienākumu progresivitāti risināt ar diferencētu neapliekamo minimumu vai ar nodokļa atlaidēm par apgādībā esošajiem. Ienākumu nevienlīdzību rosināts mazināt, reformējot sociālo pabalstu programmas, pabalstu sasaistot ar ienākumu līmeni.
- Uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) reinvestētajai pelņa samazināt – no 15% līdz 0%, bet sadalītajai peļņai 15% vietā noteikt 20% UIN likmi;
- Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmi saglabāt 21% apmērā, tāpat nemainīt samazinātās nodokļa likmes bāzi.
- Paplašināt reversā jeb apgrieztā PVN maksāšanas kārtība, tādējādi būtiski ierobežojot ar PVN samaksu saistītās krāpnieciskās aktivitātes.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) gan raidījumā nepiekrita padomes secinājumiem.
"Fiskālās disciplīnas padome ir mazliet noslinkojusi. Piedāvājām sarunu, lai to visu izstāstītu (..)," teica ministre, norādot, ka vidējā termiņā ieguvumi būs gan no lielākas ekonomikas izaugsmes, gan ēnu ekonomikas samazināšanās.
Jau ziņots, ka daļa nodokļu reformas pasākumu būs atkarīgi no tā, vai EK atļaus budžeta deficītu paaugstināt līdz 170 miljoniem eiro. No EK lēmuma par pieļaujamo budžeta deficīta apmēru būs atkarīga minimālas algas un neapliekamā minimuma celšana.
FM izstrādātajā Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2020.gadam projektā piedāvā pārnest slogu no darbaspēka uz kapitāla nodokļiem. Iecerēts IIN likmi samazināt līdz 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā noteikt IIN likmi 23% apmērā. Savukārt kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, bet 0% likmi reinvestētajai peļņai. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.
Ministrija arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro (pašlaik 380 eiro), kā arī atcelt solidaritātes nodokli. Tāpat paredzēts noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu.
Valdība otrdien, 9.maijā, tomēr panāca vienošanos par nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2020.gadam, iekļaujot programmā arī partijas "Vienotība" iepriekš izvirzītās prasības, bet sola turpināt diskusijas par atsevišķiem jautājumiem.
