Pārfinansējot daļu no Latvijas parāda, ko Valsts kase īstenoja pērnā gada nogalē, summa, ko valsts budžetā ietaupīs turpmākajos piecos gados, ir 85 miljoni eiro. Un tagad šo naudu varēs izmantot citām vajadzībām. Saskaņā ar likumu Valsts kases darbinieku prēmēšanai var novirzīt līdz 2% no attiecīgajā gadā ietaupītās summas, kas arī lūgts darbinieku motivēšanas programmas ietvaros. Tādējādi vidēji prēmija sanāks gandrīz 6000 eiro.
"Tas, ko mēs izdarījām pagājušajā gadā, mēs veicām proaktīvu pārfinansēšanu, izmantojot izdevīgu situāciju finanšu tirgos, mēs atpirkām mūsu iepriekš emitētās dolāru obligācijas, aizvietojām ar eiro obligācijām (..)
Galvenā starpība ir tā, ka obligācijas tika emitētas 2011.gadā, un toreiz likmes bija pāri par 5%, savukārt tās obligācijas, ar kurām mēs aizstājām, likme ir 0,5%.
Tur arī nāk šī lielā starpība," skaidro Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.
Finanšu tirgiem valsts kasē sekojot līdzi nemitīgi un atzīst – šodien šāds darījums vairs nebūtu iespējams, jo situācija ir mainījusies. Turklāt tolaik tas bija īstenojams tikai ar dolāru obligācijām, tādēļ pārfinansēts aptuveni pusmiljards eiro no kopējā – gandrīz 10 miljardu eiro lielā Latvijas parāda.
Tā gan nav vienīgā reize, kad vispār parāds pārfinansēts. Ne vienmēr tik izdevīgi, taču Latvijai tas jādara regulāri, jo pamatsummas atdošanai nav naudas. Proti, pārfinansēšana pēc būtības nozīmē aizņemšanos vēlreiz, lai naudu noteiktajā termiņā atdotu iepriekšējam aizdevējam. Lai parādu vienkārši dzēstu, Latvijā nav izpildīti visi priekšnoteikumi.
"Tas, kas mums ir nepieciešams, tas ir budžets ar pārpalikumu, ko mēs novirzām parādu dzēšanai. Otra iespēja – ja ir kādi lieli privatizācijas ieņēmumi, šobrīd jau likums paredz to, ka ieņēmumi jānovirza parādu dzēšanai. Citu variantu es neredzu, jo runas par kaut kādu norakstīšanu ir iespējamas tikai tad, ja valsts ir tuvu defoltam un kreditoru uzticamība ir tuvu nullei," norāda Āboliņš.
Arī Latvijas Bankā uzsver –
ietaupījums uz procentu maksājumiem ir labā ziņa, taču jādomā, kā mazināt arī paša parāda summu.
Šobrīd tā tikai aug, un pēc Latvijas Bankas aplēsēm, tuvākajā laikā varētu pieaugt līdz 11 miljardiem. "Risks, ko mēs redzam, ka parāda apjoms uz vienu nodarbināto pieaugs. Un ja 2007.gadā tie bija 2000 eiro uz vienu nodarbināto, tad šobrīd mēs runājam par 11 tūkstošiem un nākotnē par 13 tūkstošiem uz vienu nodarbināto. Un tā nav veselīga tendence," saka Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase.
Latvijas Bankā gan arī uzsver – nav tā, ka valsts bez parāda vispār varētu iztikt, tas ir vajadzīgs arī privātajam sektoram, piemēram, pensiju fondiem, kas iepērk valsts vērtspapīrus, rēķinoties ar tiem kā drošiem darījumiem. Taču valstij jādomā, kā tendences uzlabot. Pagaidām valsts politika uz to gan nav vērsta, jo valsts budžets vismaz turpmākajos trīs gados joprojām būs ar deficītu.
