Par to, kādi viesstrādnieki Latvijā būs vajadzīgi, otrdien, 20.jūnijā, lēma Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.
EM jau konstatējusi, ka pašreizējā izglītības sistēma nespēj nodrošināt pietiekami daudz augsti kvalificēto darbinieku sagatavošanu. Arī dzimstības tendences neiepriecina.
Lai atvieglotu ārvalstu darba spēka ievešanu, sagatavoti attiecīgi Ministru kabineta noteikumi.
"Pašlaik faktiski mēs runājam par augstākās kvalifikācijas speciālistiem. Pārējiem ir redzams, ka ir daudz cilvēku ar darba tirgum nepietiekamām prasmēm," teica EM pārstāvis Normunds Ozols.
Ministrijas ieskatā, primāri ar viesstrādniekiem jāaizpilda tās vakances, kur darbaspēka pietrūkst. Šobrīd Latvijas darba tirgū ārvalstnieki gadā aizpilda jau vismaz 6000 vakances. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) ziņām, vairums šo cilvēku nav augstākās kvalifikācijas profesionāļi.
"2765 personas ir sauszemes transports un cauruļvadu transports – pārvadātāji [...]. Nākošie ir datorspeciālisti. Šīs jomas speciālisti ir 527. Tā kā pirmās vietas starpība ar nākamo ir milzīga," sacīja PMLP pārstāve Maira Roze.
Pēc PMLP ziņām, pieprasījums pēc viesstrādniekiem aug strauji – par 1000 cilvēkiem ik gadu.
Drīzumā viesstrādnieki būs vajadzīgi arī pārtikas ražošanā, kokapstrādē un lauksaimniecībā vai celtniecībā, kur nepieciešams mazkvalificētais darbaspēks. Iespējams, tāpēc vajadzēs attiecīgo nosacījumu korekcijas.
"Apskatīsimies, kāda situācija gada pusotra laikā. Tad attiecīgi būs vajadzīga reakcija. Tas nav liels skaitlis uz to skaitli, kas izbrauc. Kaut kā tas vakuums jāaizpilda. Vai darbosies tā, kā darbosies, to redzēs pēc gada," sprieda Saeimas deputāts Andris Bērziņš (Zaļo un Zemnieku savienība).
Pie jautājuma par viesstrādnieku ievešanas nosacījumiem Saeimas Sociālo un darba lietu komisija plāno atgriezties septembrī.
