Jāatgādina, ka tiešās investīcijas ir būtiskas katras valsts tautsaimniecībai. Tās palīdz attīstīt ekonomiku, veicināt ātrāku izaugsmi, tai skaitā ļauj palielināt eksporta apmērus, darbavietu skaitu un celt arī sabiedrības vispārējo labklājības līmeni. Latvijā pērn ne reizi vien tika runāts par bažām, kuras rodas investīciju kopējam apmēram sarūkot, turklāt tas notika laikā, kad pati ekonomikas izaugsme arī sāka bremzēties. Taču, lai arī daudzi steidza vainot problēmas Latvijas biznesa vidē, kas gadiem prasīt prasās pēc uzlabojumiem,
tomēr līdzīga situācija gan Igaunijā, gan Lietuvā liek secināt, ka pamatproblēmas visā reģionā bijušas ļoti līdzīgas.
Proti, kā norāda eksperti, pirmkārt, viens no galvenajiem aspektiem ir Eiropas Savienības fondu salīdzinoši lēnā apguve ļoti daudzās Eiropas valstīs, tai skaitā arī Baltijā. Ja ir iespēja saņemt papildu atbalstu no fondiem, kāpēc attīstīt biznesu tikai ar saviem resursiem? Uzņēmēji, gaidot Eiropas Savienības (ES) naudu, iepauzēja ar investīciju lēmumu pieņemšanu.
Otrkārt, jāņem vērā arī 2015. un 2016.gada ģeopolistiskais fons, proti, visām trim Baltijas valstīm ir jārēķinās ar ne īpaši draudzīgo kaimiņu Krieviju. Līdz ar sankciju ieviešanu jau esošiem strādājošiem uzņēmumiem bija jāvelta vairāk spēka jaunu eksporta tirgus atrašanai, nevis biznesa apjomu kāpināšanai vai attīstīšanai. Turklāt pastāvīgas runas par nedrošību reģionā arī nebūt neveicināja optimisma pieaugumu uzņēmēju vidū. Par to liecina daudzas tolaik veiktās biznesa pārstāvju aptaujas. Patlaban, ja pat situācija kardināli nav mainījusies, tomēr sava veida papildu drošību rada NATO spēku lielāka klātbūtne Baltijā. Mainījies arī psiholoģiskais fons.
Treškārt, lēnām uzlabojas arī situācija Eiropā. Mazinājies ir bēgļu krīzes radītais stress, turklāt lēnām uzlabojas arī Eiropas valstu ekonomiskie rādītāji. Tā kā Baltijas valstīs galvenie investori nāk no ES valstīm, tad viņu skats par tālākās izaugsmes perspektīvām palielinājies un optimisms lēnām aug. Tiesa, priekšā vēl Lielbritānijas aiziešana no ES. Taču, iespējams, tas liks investoriem meklēt jaunas vietas, kur ieguldīt naudu un radīt jaunus uzņēmumus ES. Iespējams, kāds izvēlēsies arī Baltijas reģionu.
Tiešo investīciju jomā Baltijā situācija uzlabojas. Taču, pēc pašreiz pieejamiem datiem, vissmagāk ir klājies Lietuvai. Tā pērn piedzīvoja vislielāko naudas aizplūdi – pērnā gada trijos ceturkšņos Lietuva pazaudēja 714 miljoni eiro ārvalstu investīciju, tādejādi kopējais uzkrātais investīciju apmērs samazinājās līdz 12,78 miljardiem eiro. Dati par gada pēdējo ceturksni vēl nav apkopoti, tāpēc nav skaidrs, vai situācija ir sākusi stabilizēties.
Lai arī 2016.gada sākums Latvijā bija visnotaļ tramīgs – investīciju apmērs pusgada laikā saruka par 308 miljonie eiro -, gada beigās situācija sāka uzlaboties un, lai arī mēreni, tomēr ieguldījumi sāka pieaugt. Tiesa, vēlākā izaugsme nespēja kompensēt lielo kritumu gada sākumā, un kopumā tas noslēdzās ar negatīvu bilanci – investīcijas 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gada beigām, kopumā saruka par 24 miljonie eiro, samazinoties līdz 13,52 miljardiem eiro.
Igaunija arī piedzīvoja investīciju samazinājumu. Tiesa, tur investīciju samazinājums bija vērojams agrāk – jau sākot no 2015.gada vidus, un kopumā svārstīga situācija ilga līdz 2016.gada 3.ceturksnim. Šajā laikā tiešo investīciju apmērs kopumā samazinājās par 97 miljoniem eiro. Tiesa, jau pērnā gada pēdējā ceturksnī investīciju pieaugums bija ievērojams – par 677 miljoniem eiro un sasniedza jaunu rekordu – 18,21 miljardu eiro.
Jāatgādina, ka visas trīs Baltijas valstis jau ir piedzīvojušas tiešo investīciju kritumu 2009.-2010.gadā finanšu krīzes laikā. Pēc krīzes investīciju pieaugums atsākās.
