Līdz šim visas trīs Baltijas valstis vairākkārtīgi apstiprinājušas savu interesi projekta realizācijai. Tāpat tās pieteikušās un saņēmušas dzelzceļa būvniecībai nepieciešamo Eiropas Savienības finansējumu un izveidojušas par projektu atbildīgo kopuzņēmumu "RB Rail". Tomēr juridiski saistošā līgumā visu trīs Baltijas valstu apņemšanās aizvien nav fiksēta.
Līgumā tiks paredzēts, ka uzbūvētā dzelzceļa infrastruktūra piederēs trīs valstu valdībām un tai būs jānodrošina nediskriminējoša piekļuve. Starpvaldību līgumu plānots parakstīt nākamnedēļ Tallinā, tiekoties trīs Baltijas valstu premjeriem.
Šobrīd zināms, ka līgumu gatava parakstīt Latvija un Igaunija. Tas, vai to būs gatava parakstīt arī Lietuva, nav zināms. Lietuvas jaunais satiksmes ministrs Roks Masjulis uzsvēris, ka viņa pārstāvētajai valdībai vēl jāiedziļinās līgumā, iekams to parakstīt.
Arī jaunais Lietuvas jaunais premjers Sauļus Skvernelis paudis šaubas, vai viņa valsts līgumu varēs parakstīt tik ātri. "Lai gan tādas ziņas nenoliedzami pastāv, mēs domājam, ka līgums tiks parakstīts. Lietuva strādā pie šī līguma teksta un tas ir saskaņots ar Lietuvas atbildīgajiem dienestiem. Ja nu tie nav politiskie argumenti, problēmām nevajadzētu būt," norāda Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Džineta Innusa.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz savienot visas trīs Baltijas valstis ar modernu Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju. Latvijas teritorijā dzelzceļa līnija būs 263 kilometru garumā. Būvniecības sagatavošanas darbus Latvijā un Igaunijā plānots uzsākt 2018.gadā, bet reāla dzelzceļa līnijas izbūve varētu sākties 2019.-2020.gadā.
Baltijas valstu dažādie viedokļi saistībā ar "Rail Baltica" attīstību iezīmējās arī diskusijās par to, kā projektā notiks iepirkumi. Galu galā 7.septembrī Baltijas valstis un "RB Rail" panāca vienošanos, ka daļa iepirkumu notiks caur kopuzņēmumu jeb konsolidēti un daļa nacionālā līmenī.
