Latgales uzņēmēji valdībai prasa pārskatīt reģiona nodokļu politiku

Jāsamazina uzņēmuma ienākuma nodokļa likme Latgalē, krietni jāsamazina sabiedriskajā sektorā nodarbināto skaits reģionā, jāsamazina energoresursu tarifs un autotransporta nodevu slogs Latgales uzņēmējiem - tie ir tikai daži punkti, ko trešdien, 6.decembrī, Rēzeknē notikušajā Latgales uzņēmēju kongresā akcentēja reģiona uzņēmēji, tos iekļaujot valdībai adresētā rezolūcijā.

 Valdība ar noteiktu regularitāti ceļ nodokļus un energoresursu cenas, tādējādi uzņēmumiem mazinās konkurētspēja un tie strādā izdzīvošanas režīmā – šādi, raksturojot pašreizējo uzņēmēju situāciju, sevi pieteica Latgales uzņēmēju kongress “Biznesa vide Latgalē”.

Ne Latgales Rīcības plāns, ne Latgales speciālā ekonomiskā zona nespējot veicināt strauju reģiona attīstību, norāda šūšanas uzņēmuma SIA “Nemo” valdes priekšsēdētāja, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Latgales valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe.

“To, ka pašreizējā sistēma mūs ietekmē negatīvi, to mēs redzam pēdējos 30 gadus - iedzīvotāju skaits samazinās, uzņēmuma rentabilitāte samazinās, ļoti liela bezcerība, ka mēs esam nonākuši tajā punktā, kurā mums ir vai nu jāpagriežas pretējā virzienā un jāmaina, vai ļaujamies pilnīgai bezcerībai un iznīcībai,” sacīja Zemdega-Grāpe.

Latgalē trūkst lielu un spēcīgu uzņēmumu, tie ir vien 27 uzņēmumi, kuru apgrozījums gadā ir virs 10 miljoniem, savukārt uzņēmumu skaits ar apgrozījumu zem 145 000 eiro pārsniedz 14 tūkstošus. Tāpat Latgalē darba vietas lielākoties tiek nodrošinātas valsts un pašvaldības sektorā. Salīdzinājumā ar Rīgu bezdarba līmenis ir trīs reizes lielāks. Tas nozīmē, ka tie ekonomikas izaugsmes mehānismi, kas tiek piemēroti Rīgai, nederēs Latgalei. Uzņēmēja Inga Zemdega-Grāpe piedāvā pilnībā mainīt esošo uzņēmumu atbalsta sistēmu.

“Mēs varam Latgali piedāvāt kā iespējamo pilotprojektu, ka mēs šeit varētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi, mainot radikāli, konceptuāli paskatīties, vai tas ietekmē labvēlīgi vai ne,” norādīja uzņēmēja Inga Zemdega-Grāpe.

Kongresu rīko biedrība “Tautsaimnieks”, tās valdes loceklis Raimonds Nipers, kurš ir arī Dagdas novada domes deputāts, norāda, ka ir jāmaina pilnībā nodokļu sistēma, tai jābūt vienkāršākai.

“Trūkumi šajā nodokļu reformā - būtiski mazajiem uzņēmumiem tiks paaugstināts nodokļu slogs, uzņēmumam ar desmit darbiniekiem izdevumi palielināsies par 7 tūkstošiem, un pēc “''Lursoft'' datiem peļņa šādiem uzņēmumiem ir tikai sešiem procentiem, tātad būs liels uzņēmumu bankrotu skaits,” norādīja Raimonds Nipers.

Kongresa laikā tika pieņemta arī rezolūcija, kas tiks iesniegta valdībai. Rezolūcijas pirmais punkts ir par nodokļu maiņu.

“Noteikt, tāpat kā Lietuvā vai Igaunijā, ka neapliekamajam minimumam jābūt minimālās darba algas apmērā,” norādīja Raimonds Nipers.

Rezolūcijas punkti:

  • jāpiemēro samazinātas pievienotās vērtības nodokļa likmes 5% pamatpārtikas precēm, elektroenerģijai, ēdināšanas un komunālajiem pakalpojumiem;
  • uzņēmuma ienākuma nodokļa likme Latgalē jānosaka 12%;
  • uzņēmēji vēlas, lai divu gadu laikā tiktu samazināts sabiedriskajā sektorā nodarbināto skaits Latgalē līdz 17 000, šobrīd tie ir vairāk nekā 42 000;
  • uzņēmējdarbības veicināšanai jāsamazina energoresursu tarifs;
  • jāsamazina autotransporta nodevu slogs Latgales uzņēmējiem, ņemot vērā reģiona ģeogrāfisko atrašanās vietu;
  • jāatjauno ceļu fonds, uz to novirzot 90% no iekasētajiem ar autotransportu saistītajiem nodokļiem ceļu infrastruktūras uzlabošanas mērķiem;
  • jāpārtrauc ilgstošo bezdarbnieku programma, tam paredzētais finansējums jānovirza mācību iestādēm darbinieku pārkvalifikācijas nodrošināšanai pēc uzņēmumu pieprasījuma.

Kongresā ievēlētā rīcības komiteja rezolūciju iesniegs valdībai un turpinās sekot līdzi, vai rezolūcijas punkti tiek ņemti vērā.

2 komentāri
Jānis Lietavietis
Nodarbinātību sabiedriskajā sektorā un bezdarbnieku programmu īsināšanu gan nebūtu jāveic, kamēr bezdarbs ir ārkārtīgi augsts, pretējā gadījumā - Latgale izskatīsies vēl sliktāk kā pašlaik, ir svarīgi, lai cilvēki netiktu izmesti darba tirgū, kurā nav darbavietu, bet ir lejupejošs atalgojums, jeb tas veicinās tikai emigrāciju, nevis ekonomisko izaugsmi. Tādēļ vispirms ir jāpanāk, lai atalgojums sāk līdzināties Rīgā esošajam un tikai pēc tam ir jāstimulē cilvēku pāreju uz darbu privātajā sektorā. Par nodokļu politiku, nenoliedzami tā ir nevajadzīgi sarežģīta un nesamērīga maziem uzņēmumiem atpalikušā reģionā. Tas gan nav nekas tāds par ko mūsu politiķi nezinātu, acīmredzot tā ir viņu politika, ka ārpus Rīgas nekas nedrīkst pastāvēt.
Jānis Labrencis Labrencis
Tieši šādu atpalikušo novadu attīstībai labvēlīgu nodokļu politiku vēlos piedāvāt JKP. Līdzīga jau tika pieņemta 1990. gada 20. decembrī toreizējā AP. Šādas nodokļu politikas pamatā ir princips, kad vispirms no bruto ieņēmumiem atskaita ražošanas izmaksas un tikai pēc tam no pāri palikušās bruto peļņas atskaita diferencētu peļņas nodokli. Tikai šādi var noteikt samazinātas peļņas nodoļa likmes mazāk attīstītiem rajoniem un nozarēm.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti