Ārpus Rīgas

LLKC pārstāve Jolanta Sūna-Strautiņa par bioloģisko zālāju apsaimniekošanas kursiem

Ārpus Rīgas

Viļķenietis Krogzems: Latvija ir piemērota upeņu audzēšanai

Saimniecība, kur tiek audzēti Latgales rikšotāji, atkopjas pēc postošā ugunsgrēka

Latgales rikšotāju audzētāji atkopjas pēc postošā ugunsgrēka saimniecībā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

“Rudo kumeļu pauguru” saimniecībā Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, Rāznas ezera tuvumā jau 25 gadus zirgus audzē Stašuļu ģimene. Viņi ir vieni no retajiem, kas atjauno un saglabā Latgales rikšotāju šķirni. Lai arī saimniecība joprojām turpina uzņemt tūristus, rīkot izjādes un sacensības, vienlaikus “Rudo kumeļu paguri” atkopjas arī pēc šī gada pavasarī notikušā ugunsgrēka, kurā saimniecība zaudēja māju.

Kopā ar zirgu saimniecības “Rudo kumeļu pauguri” īpašniecēm Jeļenu Stašuli un viņas meitu Kristīni nelielā kravas automašīnā Latvijas Radio dodas apskatīt daļu no kopumā 24 hektārus lielās zirgu saimniecības Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.

Kristīne atklāj, ka jau 25 gadus viņu ģimenes misija ir atjaunot un saglabāt Latvijas pirmās brīvvalsts laikā izkopto zirgu šķirni “Latgales rikšotājs”: “Mums ir 14 dažādu zirgu šķirnes, 80% no tiem ir Latgales rikšotāji – mums viņi ir paši galvenie, paši mīļākie. No visiem pārējiem mums ir pa vienam pārstāvim, lai cilvēki varētu apskatīties, ar ko viņi atšķiras, kādās valstīs viņi dzīvo.” Kopumā saimniecībā ir vairāk nekā 40 zirgu.

Šī gada 19.martā saimniecību, kurā tobrīd atradās ne tikai 45 zirgi, bet arī kazas, govis, mājputni, piemeklēja nelaime – ugunsgrēkā līdz pamatiem nodega dzīvojamā māja un izjādēm un dažādu pasākumu rīkošanai paredzētais aprīkojums. Visus dzīvniekus izdevies izglābt, un uguns nenopostīja turpat mājai blakus esošo stalli un kūti.

Tomēr Kristīne Stašule neslēpj, “Rudo kumeļu pauguros” dzīve ir krasi mainījusies: “Atšķiras ļoti stipri. Iepriekš viss bija uz vietas, mēs dzīvojām uz vietas, saimniekojām uz vietas. Tagad mēs dzīvojam pavisam citā vietā, saimniekojam šeit, un tā braukāšana atņem diezgan daudz laika. Un mēs pārdzīvojam par to, ka dzīvnieki būs mazāk pieskatīti.”

Pagalmu, kura centrā slienas tikai nodegušās mājas pamati, krāsns un skurstenis, izrāda galvenā mājas saimniece Jeļena. Arī viņa laiku pēc ugunsgrēka sauc par smagu, tomēr ir pateicīga par līdzcilvēku atbalstu.

“Pateicoties cilvēkiem, mēs esam pārdzīvojuši šo briesmīgo ieilgušo ziemošanas periodu.

Ziema bija lietaina, daudzi zirgi slimoja. Viņi tāpat kā cilvēki var slimot ar depresiju, jo arī dzīvniekiem gribas sauli, iespēju paganīties zaļa zāle. Arī šī vasara ir ļoti sarežģīts laiks. Mēs pašlaik paši saviem spēkiem esam sagatavojuši tikai 670 siena ruļļus, bet lai pārziemotu ir nepieciešami ap pusotra tūkstoša ruļļu,” stāsta Jeļena.

Arī tas, ka visu šo laiku katru dienu gan ģimenei, gan strādniekiem ir nācies strādāt maiņās, jo zirgi ir nemitīgi jāpieskata, nav bijis viegls. Īsta dāvana esot par cilvēku saziedotajiem līdzekļiem iegādātais dzīvojamais vagoniņš, kas uzstādīts kalna virsotnē. No tā labi pārredzama diezgan liela ganību teritorija.

“Mēs neatstājam savus zirgus vienus, ar dzīvniekiem var notikt vis kaut kas. Pie mums ir Nacionālais parks, un stirnas rauj arī mūsu ganus un gadās, ka zirgi vai govis izskrien, vai kāds ērzelis saplēš ķēdi, vai arī kādam dzemdības sākas. Tagad mums ir tas vagoniņš,” stāsta Kristīne Stašule.

Lai arī līdzcilvēku palīdzība ļāvusi saimniecībai nedaudz atgūties no pārdzīvotā ugunsgrēka, saimniece Jeļena uzskata, ka nacionālā dārguma – zirgu šķirnes Latgales rikšotājs –audzētājiem būtu jāsaņem kopumā lielāks atbalsts no valsts.

Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācijas valdes loceklis Guntis Rozītis atklāj, ka

saimniecība uz atbalstu no valsts tiešām cerēt var, tomēr te nepieciešams rūpīgs darbs pie cilts darba sakārtošanas.

To nosaka jaunā Latgales rikšotāju zirgu šķirnes ģenētisko resursu saglabāšanas programma.

“Nākošnedēļ, aiznākošnedēļ brauks speciālisti, komisija. Mums ir jāpaņem visi tiem zirgiem DNS, jāveic dažu ērzeļu sertifikācija, kurus viņi uzskata, ka tie Latgales rikšotāji, jāveic visa uzskaite, reģistrācija. Tas ganāmpulks ir jāizvērtē, jo zirgkopībā ir paredzēts valsts atbalsts,” skaidro Rozītis.

Bet pagaidām Rēzeknes novada Kaunatas pagasta saimniecība “Rudo kumeļu pauguri” domu par saimniecības likvidēšanu uguns nodarīto zaudējumu dēļ nepieļauj. Saimnieki uzņem tūristus, rīko izjādes, piedalās sacensībās. Paralēli tiek meklētas iespējas atjaunot nodegušo dzīvojamo māju. Šim nolūkam, iespējams, tiks pārdoti vai iemainīti vairāki zirgi un kumeļi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti