Neraugoties uz grūtībām industrijā, viens no Latvijā lielākajiem piena iepirkšanas uzņēmumiem "Jēkabpils piena kombināts" šogad plāno saglabāt vadošo lomu piena iepirkumu tirgū Latvijā un iepirkto pienu realizēt lielākoties mātesuzņēmumam Lietuvā.
Savukārt kooperatīvā sabiedrība „Viļāni”, kas apvieno mazos un vidējos piena ražotājus, jau vairākus gadus pievērsusies arī piena produktu pārstrādei.
Dalība kooperatīvā un piena pārstrāde ir iespēja piensaimniekiem par katru izslaukto piena litru saņemt kaut nedaudz vairāk, nekā nododot pienu lielajiem pārstrādes uzņēmumiem pa tiešo.
Piemēram, lauksaimniecības produkcijas kooperatīvā sabiedrība, kas jau kopš pagājušā gadsimta 90. gadu sākuma darbojas Viļānos, 2009. gadā piedzīvojusi savu atdzimšanu un tagad turpina palielināt apgrozījumu un ražošanas apjomus. Ņemot vērā piena iepirkuma cenas ievērojamo samazināšanos aizvadītajā gadā, lielākajai daļai piensaimniecības nozarē strādājošo ir samazinājies arī finanšu līdzekļu apgrozījums, tostarp kooperatīvam “Viļāni”, taču kritums, ņemot vērā, ka par piektdaļu palielināts iepirktā piena daudzums, ir vien nepilni 10%.
Kooperatīva vadītāja Aija Kiserovska norāda, ka pašu pārstrādātais bioloģiskā piena daudzums ir procentuāli maza, taču finansiāli ļoti nozīmīga daļa no kopējā apjoma. “Tā ir stabilitāte, noiets, neatkarība ne no viena, ka tu pats vari pārstrādāt savu saražoto un meklēt tirgu. Piens ir tas produkts, kurš jārealizē tagad un tūlīt, kurš nevar gaidīt noliktavā ne nedēļu, ne mēnesi, ne pusgadu,” saka Kiserovska.
(Aija Kiserovska. Foto: Guna Igavena)
Latvijā tas ir vienīgais kooperatīvs, kas piena pārstrādi veic kā mājražotāji, un tas sagādā grūtības produkcijas realizācijā, jo tikai 30% no saražotā drīkst nonākt veikalu plauktos. “Nebija citu iespēju uzsākt ražošanu vispār, jo piena nozarē iesaistīties, rakstīt projektus varēja tikai tie, kam jau bija pārstrāde. Un mēs kā vienīgo ceļu uz atzītu piena pārstrādi redzējām, lai piesaistītu līdzekļus, šo mājražotāju un tad lēniem solīšiem uz ražotāja statusu,” pauž Kiserovska.
Aptuveni desmitā daļa no vairāk nekā 350 kooperatīva biedriem ir bioloģiski saimniekojoši, un viņu piegādātais piens iespēju robežās tiek izmantots savas produktu līnijas ražošanai, taču jau šobrīd veidojas tā pārpalikums.
Šobrīd viss piens, ko viņi nepārstrādā paši, tiek vests uz “Preiļu sieru”. Tā piemēram, Valērijs Ivanovs, kurš saimnieko Viļānu novada Sokolku pagastā, par katru litru piena šobrīd saņem 17 centus, kamēr lielie pārstrādes uzņēmumi mazajām un vidējām saimniecībām piedāvā aptuveni 14 centus par litru.
Savukārt vienam no lielākajiem piena iepircējam Latvijā „Jēkabpils piena kombinātam” aizvadītajā gadā finansiālais apgrozījums samazinājies par 30%; kā norāda uzņēmuma valdes loceklis Aigars Spēks - arī šogad salīdzinājumā ar aizvadīto gadu uzņēmumā vērojams iepirktā piena daudzuma kritums.
“Dzīvojam, strādājam, gan mēs, gan mūsu sadarbības partneri meklē jaunas iespējas realizēt mūsu produkciju, strādājot visos virzienos gan tālāk uz Rietumiem, gan tālāk uz Austrumiem,” stāsta Spēks. ”Arī sākām sadarboties ar uzņēmumiem, kas pārstrādā bioloģisko produkciju, arī tas nedaudz palīdz,” piebilst uzņēmējs.
Uzņēmuma akciju turētājs jau teju 10 gadus ir Lietuvas koncerns, kurā šobrīd ik dienas nonāk vairāk nekā 90% no te iepirktā piena. Pēdējos sešus gadus viņi vairs nenodarbojas ar piena pārstrādi uz vietas un arī šodien to neredz kā risinājumu cīņai ar krīzi nozarē.
“Principā ir jāpārstrādā tūkstošiem tonnu dienā, lai mēs varētu normāli konkurēt tirgū, bet Latvijā mēs visi kopā saražojam tikai ap diviem tūkstošien tonnu piena dienā. Un mazam uzņēmumam konkurēt ārpus Latvijas ir ļoti grūti,” norāda Spēks.
Jēkabpils piena kombināta vadītājs iespējamu risinājumu nozares sakārtošanā saredz Eiropas Komisijas jūlija vidū piešķirtajos 150 miljonos eiro brīvprātīgai piena ražošanas samazināšanai, lai gan arī viņam tāpat kā daudziem nozarē strādājošajiem joprojām nav skaidrs to sadales mehānisms.
