Viļņa Zemīša zemnieku saimniecībā “Cīruļi” šobrīd ir 50 slaucamu govju liels ganāmpulks. Tā kā darbību Zemītis ir uzsācis 1992.gadā, šī nav pirmā krīze, ar kuru nācies saskarties piensaimniecības nozarē. Līdz ar to Krievijas noteikto embargo, cenu samazināšanos un aprīlī gaidāmo kvotu atcelšanu viņš uztver bez lieka satraukuma.
„Tās ir tādas pārejošas grūtības. Ir bijusi viena krīze, ir bijusi otra krīze. Paies pāris gadu un būs labāk. Piens būtībā bija vajadzīgs, ir vajadzīgs un būs vajadzīgs. Tā perspektīva tāda, ka cilvēki to lietos uzturā. Jāstrādā uz vietas un jāražo,” saka Vilnis Zemītis.
Pērn visā pasaulē bijusi piena pārprodukcija, kad piedāvājums pārsniedzis pieprasījumu, samazinot cenu piena biržā. Ik dienu Vilnis Zemītis nodod pienu “Jēkabpils piena kombinātam”, par to vidēji saņemot 18 centus kilogramā.
SIA “Jēkabpils piena kombināts” valdes loceklis Aigars Spēks stāsta, ka „produkcija, kas neaizgāja uz Krieviju, palika Eiropā, kas radīja spiedienu uz kopējo tirgus situāciju”.
„Latvijā no saražotā, pārstrādātā piena puse ir jāeksportē. Mēs esam viena no valstīm, kas ir ļoti atkarīga no tā, kādas ir pasaules biržas cenas. Pagājušajā gadā visas cenas ir gājušas uz leju ar straujākiem kritumiem sakarā ar Krievijas embargo,” atgādina Spēks.
Līdz ar to valdībai šobrīd jāstrādā pie nozares stabilizēšanas, kurā nodarbināti ap 50 tūkstoši cilvēku, kā arī ir lielāka lauksaimniecības apakšnozare. Vilnis Zemītis uzsver - jāattīstās palēnām, īpaši uzsverot, ka šī ir ilgtermiņa nozare.
„Lai izaudzētu govis, tāpat ir trīs gadi vajadzīgi. Nevar tā - šodien neslauksim, krīze, rīt būs laba cena, rīt slauksim. Tā tas darbs nenotiek,” saka Vilnis Zemītis.
Tikmēr Aigars Spēks atgādina, ka pirms septiņiem gadiem arī bija krīze, kad piena cena bija vēl zemāka nekā šajā brīdī. „Cilvēki, kas to ir pārdzīvojuši, ir ļoti labi attīstījuši savas saimniecības. Jebkura krīze beigsies,” optimistiski piebilst Zemītis.
Ar “Jēkabpils piena kombinātu” sadarbojas ap trīs tūkstošiem saimniecību. Šobrīd neviens no sadarbības partneriem nav lēmis par savas darbības pārtraukšanu vai pārprofilēšanos.
Jau ziņots, ka piensaimnieki plāno vērsties pie Zemkopības ministrijas (ZM) ar vairākiem priekšlikumiem, lai uzlabotu situāciju nozarē, tostarp zemnieki vēlas, lai produktu cenas uz letes veikalos samazinātos atbilstoši piena iepirkuma cenas sarukumam.
Līdz ar Krievijas sankcijām pret ES un dažām citām rietumvalstīm Latvijas piensaimniekiem ir grūtības pārdot savu pienu un iepirkuma cenas ir ievērojami samazinājušās. Valdība septembrī atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) iniciatīvu par valsts atbalstu ciltsdarbiem, lai kompensētu piensaimniecības jomai zaudējumus, kas radušies saistībā ar Krievijas noteikto embargo pārtikas importam. Atbalstam septembrī un oktobrī piešķirti seši miljoni eiro, bet vēlāk oktobrī – vēl aptuveni septiņi miljoni eiro. Līdz šim izskanējusī zaudējumu summa –13,9 miljoni eiro – tika aprēķināta līdz 2014. gada beigām.
