Dienas ziņas

Meklē risinājumus viltus ziņu izplatīšanas ierobežošanai

Dienas ziņas

Aizvadīta "Sporto visa klase" trešā sezona

Kukaiņu apkarošanai piesaista putnus

Kukaiņu apkarošanai saimniecība Limbažu novadā pesticīdus aizstāj ar putniem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Vieni no lielākajiem bioloģisko lauksaimniecību kaitēkļiem ir kukaiņi, ar kuriem cīnīties bez pesticīdiem ir grūti. Limbažu novada saimniecībā “Krogzeme” smiltsērkšķu un upeņkrūmu kaitēkļu apkarošanai cenšas piesaistīt palīgus – putnus. Šī ir viena no metodēm, ko integrētajām un bioloģiskajām saimniecībām iesaka praktizēt līdz ar dārza darbiem, kas arī neļauj iemājot nelabvēlīgajiem kukaiņiem.

Andra Krogzema ģimenes saimniecība ir piemājas dārzs ar augļu kokiem, bet ienākumus ģimenei nodrošina upeņu un smiltsērkšķu lauki. Kaitēkļu apkarošanā un ražības nodrošināšanā saimniecība izmanto tikai bioloģiskas saimniekošanas metodes. Tāpēc pret kukaiņu kaitējumu jāmeklē cits risinājums - ne pesticīdi un ķimikālijas. Un tas saimniecībā ir putnu piesaistīšana. Teju pie katra koka piestiprināti putnu būri, kopumā pagalmā aptuveni 70.

“Smiltsērkšķiem raibspārnmuša ir tas kukainis, kurš visā Latvijā ir diezgan pamatīga invāzija. Zinātnieki cenšas cīnīties gan bioloģiski, gan nebioloģiski un netiek ar to galā,” saka Krogzems.

Integrētās un bioloģiskās lauksaimniecības putnu būru izvietošanu iesaka regulāri dažādos semināros, kur arī šis saimnieks guvis ideju savā saimniecībā tos izvietot vēl vairāk.

Upenēm visbiežākais kaitnieks ir stiklspārnis. Lai cīnītos ar šiem kukaiņiem, saimniecībā mērķtiecīgi izvietoti divu veidu būrīši – mušķērājiem un strazdiem. Saimnieks arī skaidro, ka tie strazdi, kas šobrīd jau iedzīvojušies būrīšos, ķiršus vēlāk neēd, bet tie, kuri ēd, vēl uz Latviju nav atlidojuši.

Putniem nepieciešami ne tikai būrīši, bet arī labi kopti koku vainagi un krūmi, kur paslēpties un arī baroties. “Putni ļoti labprāt barojas ar kukaiņiem. Ja viņiem ir barības bāze tur, kur viņi paši dzīvo un atrodas, tad viņiem nav iemesla lidot un meklēt tālāk barību,” stāsta Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra Etimoloģijas grupas vadītāja Laura Ozoliņa-Pole.

Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra Etimoloģijas grupas vadītāja Laura Ozoliņa – Pole gan norāda, ka putnu būri nevar būt vienīgais veids, kā cīnīties ar kaitēkļiem. Tas saimniecībā darbojas kompleksi.

To ievērojis arī Andris Krogzems: “Tās teritorijas, cik putns tālu lido un kukaiņus ķer, bija dažādas. Ja nemaldos, no 100 līdz 300 metriem. Tā kā nekas ļoti tālu tas nav, protams. Ap māju tas darbojas, (..) bet, ja gribās, lai viņi arī tīrumā darbotos, tad ir jāliek tie putnu būri pa visu tīrumu.”

Tīrumā gan putnu būri traucētu mehanizētai ravēšanai, mēslošanai un ražas novākšanai, tāpēc tur cīniņš ar kukaiņiem, veidojot apdobes ap krūmu rindām. Šī metode saimniecībā esot jau labi pārbaudīta. Kad tās ir atbrīvotas no nezālēm, kaitīgajiem kukaiņiem ir sliktāki dzīvošanas apstākļi.

Tāpat dārzā jāatbrīvojas no inficētajām augu daļām un kompostu jāierok zemē. Derīgi arī veidot augu joslas, kas piesaista apputeksnētājus un nodrošina labvēlīgu vidi derīgajiem kukaiņiem, ko var darīt, arī izveidojot vērtīgo kukaiņu mājiņas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti