Kritizē ieceri par piespiedu iemaksām pensiju trešajā līmenī

Neizpratni un aizdomas par banku lobija ietekmi raisījusi plānotās nodokļu reformas daļa, kas paredz atsevišķām iedzīvotāju grupām piespiedu kārtā veikt iemaksas pensiju trešajā līmenī. Labklājības ministrijā lobija ietekmi noliedz, uzsverot – šādi plānots panākt, ka, nenoslogojot sociālo budžetu, tomēr tiek nodrošināta iztika cilvēkiem, kuru sociālās apdrošināšanas iemaksas ir tik mazas, ka negarantē pat minimālo pensiju.

Saimnieciskās darbības veicēji ar mazām algām

Obligātās iemaksas trešajā pensiju līmenī attieksies vienīgi uz atsevišķām nodarbināto grupām. Pirmā no tām – saimnieciskās darbības veicēji. Līdz šim saimnieciskās darbības veicēji, kuru ienākumi mēnesī bija mazāki par minimālo algu, iemaksas sociālajā budžeta neveica. Turpmāk, ja šādi nodarbinātas personas ienākumi būs mazāki par 430 eiro, kas ir minimālās algas apmērs no 2018.gada, bet lielāki par 50 eiro, tad 5% no ikmēneša ienākumiem būs jāieskaita privātajā pensiju fondā jeb pensiju trešajā līmenī.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc ne pirmajā vai otrajā, Labklājības ministrijā skaidro, ka personas, kuru iemaksas ir no mazākas summas nekā minimālā alga, pēc būtības minimālo pensiju nenopelna. Bet, veicot iemaksu pirmajā un otrajā līmenī, skaitītos darba stāžs, un attiecīgi personai sasniedzot pensionēšanās vecumu, minimālā pensija tomēr būtu jāizmaksā. Savukārt, iemaksas veicot privātajā pensiju fondā, nākotnes sociālais budžets netiks noslogots un persona saņems paša uzkrāto.

Kā norāda Labklājības ministrijā, šobrīd no aptuveni 70 tūkstošiem saimnieciskās darbības veicēju sociālo iemaksu vismaz no minimālas algas veic tikai 10 tūkstoši. “Mums pašlaik ir virs vienas trešdaļas sociāli apdrošināto personu, kurām iemaksas tiek veiktas no objekta, kas ir mazāks par minimālo algu. Tātad šīs personas nenopelna pat garantēto valsts pensiju, minimālo. Līdz ar to pārējiem nodokļu maksātājiem nāksies piemaksāt un segt šo daļu. Tieši tāpēc ir šī alternatīva, ka mēs neapgrūtinām speciālo budžetu, neuzņemamies saistības, ko būtu grūti izpildīt, bet tajā pašā laikā nodrošinot personas sociālo nodrošinājumu,” stāsta LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktora vietniece Airīna Dreimane.

Saimnieciskās darbības veicēji un lielo algu saņēmēji

Saimnieciskās darbības veicēji, kuru ienākumi mēnesī pārsniedz minimālo algu, tāpat kā līdz šim varēs izvēlēties Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikt no minimālās algas, bet 5% iemaksa pensiju fonda pirmajā un otrajā līmenī būs jāveic arī no atlikušās summas.

Piemēram, ja cilvēka ienākumi ir 600 eiro. Izvēloties obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu veikt no minimālās algas – 430 eiro, pāri paliek vēl 170 eiro. Turpmāk no šīs summas 5% būs jāiemaksā pensiju apdrošināšanai, respektīvi, kaut neliela iemaksa būs jāveic no visas atalgojuma summas.

Obligātās iemaksas trešajā pensiju līmenī skars arī autoratlīdzību saņēmējus un precīzāk – to maksātājus, jo reforma paredz, ka tieši autoratlīdzību maksātājiem no saviem līdzekļiem turpmāk ik mēnesi 5% no autoratlīdzības būs jāiemaksā Valsts kasē. Gada beigās šī summa tiks apkopota. Ja persona autoratlīdzību saņēmusi vairākās vietās, iemaksas saskaitītas kopā, un tad, ja to apmērs būs mazāks par 105 ar pusi eiro mēnesī, kas atbilst pensiju apdrošināšanai no minimālās algas, šo summu ieskaitīs personas privātajā pensiju kontā. Bet, ja kopējā iemaksa būs lielāka, tā aizies pensiju pirmajā un otrajā līmenī.

Un vēl reforma paredz, ka obligāta iemaksa privātajā pensiju fondā jeb trešajā līmenī būs jāveic arī lielo algu saņēmējiem. Solidaritātes nodoklis ir pārdalīts, un tostarp – seši procentpunkti no tā tiks virzīti otrajā pensiju līmenī un četri – trešajā pensiju līmenī.

Kritizē ministrijas ieceri

Vairāki politiķi un citi sociālo tīklu lietotāji publiski pauduši aizdomas, ka šādas pārmaiņas plānotas privāto pensiju fondu turētāju lobija iespaidā, jo no iemaksām pensiju trešajā līmenī regulāri tiek iekasēta komisijas maksa. Labklājības ministrijā gan šādas aizdomas noraida. “Par banku lobiju – noteikti nē. Tā ir valsts sociālā budžeta nevis saudzēšana, bet uzņemties tās saistības, ko sociālais budžets var izpildīt. Nevis saistības, ko nākotnē nevarēs izpildīt ar pārāk lielu pensiju izmaksu,” saka Dreimane.

Ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis, kurš padziļināti pētījis pensiju sistēmu, atturas vērtēt, vai šādu lēmumu varētu būt sekmējis banku lobijs, bet kopumā ieceri asi kritizē. “Trešais pensiju līmenis jeb privātie pensiju plāni, tā ir brīvprātīga izvēle. Ja notiek kaut kāda novirzīšana uz pensiju plāniem, tas ir kaut kāda otrā līmeņa elements. Nevar būt tā, ka ar kaut kādu direktīvu metodi privātajos plānos, kas ir brīvprātīgi, tiek novirzīti līdzekļi pensiju kapitāla veidošanai.

Vienīgais risinājums būtu šīm grupām, kas saņem šāda veida ienākumus, likt tāpat kā citiem darba ņēmējiem maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Jo ne ar ko viņi neatšķiras, saņemot ienākumus, arī viņiem jāuzkrāj nākotnes pensija. Tā kā tas būtu tas ceļš, kas ejams, šis ceļš ir pilnīgi absurds,” saka Voļskis.

Eksperts arī apstiprina, ka, ieguldot pensiju fondā, iespējama ne vien peļņa, ko sola fondu uzturētāji, bet jārēķinās arī ar dažādiem riskiem.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Jaunākie

Populārākie
Interesanti