Jau ziņots, ka KP sodīja LG ar 2,2 miljonu eiro lielu naudas sodu saistībā ar uzņēmuma laikā no 2009. līdz 2013.gadam īstenoto parāda piedziņas praksi. LG atteicās slēgt jaunus gāzes piegādes līgumus, ja nebija samaksāts iepriekšējā klienta parāds. Par šo praksi KP tika saņemti aptuveni 500 sūdzību.
Pēc KP vadītājas sacītā, LG mainīja parādu piedziņas praksi tikai pēc tam, kad KP par to kompānijai piemēroja sodu. Turklāt uzņēmumam piemērots samērā mazs sods - 0,37% no apgrozījuma. Likums par šādu pārkāpumu ļauj piemērot sodu līdz 5% no uzņēmuma gada apgrozījuma. Ir uzņēmumi, kam par līdzīgu pārkāpumu - ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu - uzlikts sods 2% apmēra no apgrozījuma.
"Procents ir bijis mazs, jo augstākais iespējamais ir 5% [no uzņēmuma gada apgrozījuma]," vērtēja KP vadītāja, norādot: LG "runā par lielo sodu", bet neko nemin par to, kas ir darīts saistībā ar zaudējumu kompensēšanu tiem, kas LG piekoptās nepamatotās parādu piedziņas prakses dēļ arī maksāja citu parādus, un vai kompānija par to ir atvainojusies.
Ābrama atzina, ka LG ir tiesības Augstākajā tiesā (AT) apstrīdēt Rīgas apgabalstiesas lēmumu, ar kuru atstāts spēkā KP uzliktais 2,2 miljonu eiro sods. To AT, visticamāk, atstās spēkā, Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" lēsa zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis, paužot viedokli, ka LG ir piekopusi netaisnīgu parāda piedziņas praksi.
Viņaprāt, konkurences tiesībās sodi Latvijā ir daudz sāpīgāki nekā administratīvajās tiesībās. Bieži vien soda apmērs ir būtisks, lai komersants justu finansiālo slogu un rūpīgāk sekotu līdzi tam, ka likums netiktu pārkāpts, un lai konkurences tiesību pārkāpuma gadījumā tas pēc iespējas ātrāk tiktu novērsts.
Jau vēstīts, ka gāzes piegādes kompānija ATpārsūdzējusi apgabaltiesas spriedumu, kas atstāja spēkā KP uzlikto 2,2 miljonu eiro sodu. LG pauž gatavību vērsties arī starptautiskās institūcijās.