Komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”) Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” pastāstīja, ka komisija atbalstīja ieceri samazināt piespiedu nomas maksas “griestus” trīs gadu laikā.
Viņš atzina, ka problēma ar nomas maksu par zemi zem daudzdzīvokļu mājām nav jauna, bet pēdējo gadu laikā notika daudz darījumu ar šādiem zemesgabaliem, un trešdien komisijas vienbalsīgais lēmums liecinot, ka deputāti izjūt kontaktā ar iedzīvotājiem, vēlētājiem, ka šī problēma ir samilzusi.
Dolgopolovs noliedza, ka šī deputātu nostāja būtu saistīta ar pašvaldību vēlēšanu tuvumu.
Viņš skaidroja, ka pēdējā laikā, pieaugot kadastrālajai vērtībai, liela nomas maksa apgrūtina daudz dzīvokļu īpašnieku un īrnieku dzīvi, un tā nav tikai Rīgas problēma, lai gan galvaspilsētā tā ir izteiktāka.
Komisijas vadītājs arī nedomā, ka šāds lēmums ļoti ietekmētu daudzus zemes īpašniekus, jo, piemēram, “Rīgas namu pārvaldnieka” apkopotie dati liecina, ka vidējais nomas maksas lielums ir aptuveni 4,6% no kadastrālās vērtības gadā, bet dažos gadījumos tie ir pat 1% vai 2%.
Savukārt, ja Saeima atbalstīs šo priekšlikumu un pēc tam zemes īpašnieki to apstrīdēs Satversmes tiesā, tas pat būtu pozitīvi, jo tad Satversmes tiesa izvērtētu situāciju un maksājumu samērīgumu, sacīja Dolgopolovs.
Atbalstītais priekšlikums paredz, ka gadījumos, kad privatizēta dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas īpašnieks ar zemes īpašnieku nevar vienoties par zemes gabala nomas maksu, 2018.gadā to varēs noteikt līdz pieciem procentiem, 2019.gadā – līdz četriem, bet 2020.gadā – līdz trim procentiem no zemes kadastrālās vērtības, informēja Saeimas Preses dienests.
Patlaban noteikts, ka zemes gabala nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties, bet strīdus gadījumā dzīvokļa īpašniekam tā nosakāma sešu procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības.
Galīgo lēmumu par likumprojekta tālāko virzību izskatīšanai Saeimas sēdē trešajā lasījumā Valsts pārvaldes komisija plāno pieņemt nākamnedēļ.
Jau ziņots, ka iepriekšējais Saeimas mēģinājums ierobežot zemes īpašnieku tiesības uz nomas maksas saņemšanu aptuveni pirms 10 gadiem gan beidzās ar valstij nelabvēlīgu Satversmes tiesas lēmumu, kas noteica, ka piespiedu zemes nomas maksa ir 6% no kadastrālās vērtības.
