Par to medijus pēc koalīcijas tikšanās informēja premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Pašlaik obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas likme, ko maksā darba devējs, ir 23,59%, bet darba ņēmēja likme ir 10,5%.
Nodokļa palielināšana ļaus iegūt 70 - 80 miljonus eiro. Lai izvestu veselības aprūpes nozari no krīzes, nepieciešami 200 miljoni eiro, un vēl aptuveni 120 miljonus eiro plānots iegūt uz budžeta deficīta rēķina.
Tas ļaus celt algas ārstiem. Bet 4% no iekšzemes kopprodukta medicīna saņems tikai 2020.gadā.
Palielinot nodokli, plānots arī saistīt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus ar nodokļa nomaksu. Ģimenes ārstiem būs pieejama datu bāze, kurā viņi redzēs, vai cilvēks maksā nodokļus. Ja nodokļi maksāti, pacients varēs saņemt valsts apmaksātus izmeklējumus, analīzes un citus pakalpojumus, ko arī šobrīd nodrošina valsts. Ja nodokļi nav maksāti, valsts pacientam apmaksās tikai ģimenes ārsta vizīti, apkārtējiem bīstamo slimību ārstēšanu, neatliekamo palīdzību un grūtnieču aprūpi, par pārējiem pakalpojumiem cilvēkam būs jāmaksā pašam pēc noteiktā cenrāža.
“Tie, kas ir nodokļu maksātāji, saņem pilnu apjomu, rindas būs īsākas, jo mums ir papildus finansējums, ārstu pieejamība ir labāka. Tie, kas nav maksātāji, paliek pie minimālā groza,” skaidroja ZZS izvirzītā veselības ministre Anda Čakša.
Viņš arī pastāstīja, ka tiem, kas nemaksā sociālo nodokli, būs iespēja saņemt valsts veselības apdrošināšanu, maksājot kādu fiksēto summu, par kuras apmēru gan pašlaik vēl nav spriests.
Kučinskis norādīja, ka būs noteikts minimālais maksājums, kas saistīts ar vidējo darba algu, un tas “nebūs nav nenomaksājams”.
Šī maksa nebūs 20 eiro, kā sākotnēji izskanēja, bet daudz mazāka, iespējams, 4 – 5 eiro mēnesī. No šiem maksājumiem valdība cer iegūt vēl aptuveni 20 miljonus.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens no “Vienotības” pauda, ka ieguvums būs veselības apdrošināšanas modeļa ieviešana, kā tas ir Lietuvā un Igaunijā. Viņš gan izvairīgi atbild uz jautājumu, vai sociālo iemaksu palielināšana ir labākais risinājums, sakot, ka tas bija vienīgais variants, par ko varēja panākt kompromisu valdībā.
“Vienmēr politika ir kompromisu māksla. Ja pārējie partneri šo piedāvā, uzskata, ka tas ir labs risinājums, būtu jocīgi no mūsu puses stīvēties. Skaidrs, ka mums ir jāiet uz priekšu. Un mēs jau esam, tā teikt, vasarā ar šo nodokļu reformu. Būtu nejēdzīgi tagad vēl to vilkt garumā,” sacīja Ašeradens.
Kopumā papildu finansējums nākamgad ļaus par 40% samazināt rindas uz ambulatorajiem pakalpojumiem, kas nozīmētu papildus 548 000 pakalpojumu.
Par 10% samazināt rindas uz endoprotezēšanas operācijām, papildus operējot 2184 cilvēkus. Par 25% samazināt rindas uz rehabilitācijas un paliatīvās aprūpes pakalpojumiem, 2653 cilvēkiem tos nodrošinot papildus.
Tāpat saruks gaidīšanas laiks uz valsts apmaksātu ārsta konsultāciju, kas būšot pieejama 90 dienu laikā.
Un, protams, savā ziņā tiek dzēsts ugunsgrēks ārstu un māsu algu jautājumā. Proti, novirzot papildu 80 miljonus ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai, vidējā darba samaksa ārstiem tiktu palielināta līdz 1209 eiro (šobrīd 859 eiro); māsām 730 eiro (šobrīd 537 eiro), māsu palīgiem – 484 eiro (šobrīd 400 eiro).
“Tā galvenā ziņa, ko gaida mediķi, ka būs atalgojuma pieaugums, tam ir 80 miljoni,” sacīja Čakša, paužot cerību, ka ar ģimenes ārstiem, kuri no jūlija sola streikot, tagad izdosies vienoties par finansējuma palielināšanu no 1,.janvāra.
Šo valdības lēmumu gaidīja ļoti daudzi mediķi ļoti daudzās slimnīcās, jo iespējamie nemieri jau ir sākušies, pacientiem atliek operācijas māsu trūkuma dēļ. Arī ģimenes ārsti 3. jūliju pieteikuši kā sava streika pirmo dienu. Tāpēc sarunas ar profesionālajām organizācijām turpināsies.
Tikmēr koalīcijas partijas vēl vērtēs, vai plānoto iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu atlikt līdz nākamā gada vidum, vai arī paredzēt lielāku progresivitāti, atzina Kučinskis.
“Šobrīd nepabeidzām sarunas, jo visi koalīcijas partneri pieļaujot gan progresivitāti, gan maigākas iespējas, tomēr saglabāt maksimāli daudz. Prasīja līdz pirmdienai papildu aprēķinus no Finanšu ministrijas. Bet ir divas trīs iespējas tikai. Visi ir vienisprātis, ka mēs neejam uz budžeta deficītu,” atzina premjers.
Jau ziņots, ka valdība 9.maijā panāca vienošanos par nodokļu reformu, taču tā neparedzēja finansējuma avotu veselības aprūpes nozarei, kurai nākamajos četros piecos gados nepieciešams 500 – 600 miljonu liels papildu finansējums. Valdība nolēma, ka par šī finansējuma avotu lems atsevišķi. Apspriesti vairāki varianti, līdz premjera vadītā darba grupa piedāvāja koalīcijai izšķirties starp PVN celšanu no 21% līdz 22% vai arī jaunu “20 eiro veselības nodokli”. Taču vienprātīga atbalsta nebija nevienam no šiem variantiem, un iecere par fiksēto maksājumu tika izņemta no darba kārtības.
Vēlāk izskanēja versija par vienu procentpunktu palielināt sociālo nodokli, pusi no tā maksātu darba ņēmējs un pusi darba devējs, un atbalstu tam pauda Zaļo un zemnieku savienība. Nacionālā apvienība gan aizvien pieļauj fiksētu maksājumu veselības aprūpes finansēšanai.
Jau pirms trīs gadiem toreizējā veselības ministre Ingrīda Circene (“Vienotība”) piedāvāja saistīt iedzīvotāju nodokļu nomaksu ar veselības aprūpes pakalpojumiem, šis plāns nonāca Saeimā, taču tālāk netika.
