Šonedēļ aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēstīja, ka "Krievijas dzelzceļš" atteicis vairākus pieprasījumus kravu pārvadājumiem uz Latvijas ostām, neoficiāli to saistot ar Latvijas aizliegumu Ventspils ostai sniegt atbalstu “Nord Stream2” izbūvei. Iespējams, tieši tas bijis iemesls, kādēļ Klaipēdas pārkrauto kravu apjomos uzrādījusi labākus rezultātus nekā Rīga. Atšķirībā no Latvijas, Lietuva piedāvājumu par atbalstu “Nord Stream2” nav saņēmusi, bet ja tāds būtu, visticamāk lēmums būtu līdzīgs Latvijā pieņemtajam.
Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masiulis uzsver, ka Lietuva ir skaidri izteikusi viedokli pret tālāko "Nord Stream" būvniecību. "Tas ir pret mūsu valsts interesēm. Līdz ar to mēs ietu to pašu ceļu, ko Latvija, ja reiz šāds jautājums būtu jāizskata," sacīja ministrs.
Tikmēr Latvijā krasu Krievijas kravu kritumu noliedz. Pēc “Latvijas dzelzceļa” informācijas, šogad kravu apmērs samazinājies vien par 2%.
Iespējamo Latvijas sodīšanu noliedz arī Krievijas pārstāvji.
Bijušais Krievijas transporta ministrs, Krievijas prezidenta palīgs Igors Levitins problēmu saskata dzelzceļa pavasara remontdarbu sezonas sākumā gan Latvijas, gan Tālo austrumu ostu virzienos. "Pēc būtības mēs uz Latviju varētu vest krietni vairāk kravu, jo mūsu ostas ir pārslogotas. Mēs tikšanās laikā ar Latvijas satiksmes ministru norunājām, ka drīzumā Sočos būs dzelzceļa konference. Tur šos jautājumu pārrunās Latvijas un Krievijas dzelzceļa kompāniju vadītāji," teica Levitins. "Es uzskatu, ka Latvija Krievijai ir svarīgs partneris, jo gan Ķīnas gan Indijas kravu piesaistes programmas var iet caur Latviju. Tādējādi sadarbība transportā ir labāka nekā politikā."
Tikmēr Klaipēdas ostas pārvaldē uzsver – galvenais panākumu iemesls ir kravu izcelsme.
Klaipēdā vairāk nekā 60% kravu ir vietējās izcelsmes, kamēr Rīgas osta specializējās austrumu, galvenokārt Krievijas tranzītkravu apkalpošanā, kas ir visai riskants bizness.
Klaipēdas ostas mārketinga direktors Artūrs Drungils saka: "Paskatieties uz rezultātiem un jums būs atbilde. Kad redzat rezultātus, ir acīmredzami mēs esam priecīgi, ka mums šeit ir spēcīga ražošana." Viņu gan nepriecē Latvijas ostu zaudētās Krievijas kravas, jo tādēļ Latvijas ostas kļūst agresīvākas pret Klaipēdā pārkrautām kravām.
Šajā gadījumā runa ir par Baltkrievijas tranzīta kravām, kas Klaipēdas ostā veido vairāk nekā 35% kopējā apjoma. Līdz šim Lietuvas pārvadātāji tās ieguvuši piedāvājot lētākus tarifus. Latvijas tranzītbiznesa pārstāvji gan uzsver – tie nodrošināti, izmantojot “Lietuvas dzelzceļa” monopolu Krievijas tranzītkravu pārvadājumos uz Kaļiņingradu, kas maksā ievērojami vairāk, ļaujot subsidēt citus virzienus. Tagad gan lietuviešiem būs konkurence.
“Euro Rail Trans” valdes loceklis Ainārs Šlesers pieļauj iespēju griezties Eiropas tiesā un iesūdzēt Lietuvas valsti un "Lietuvas dzelzceļu", jo infrastruktūrai Eiropā ir jābūt pieejamai visiem pārvadātājiem. "Mēs vēlamies saskaņot visu juridisko pusi, lai mūsu pārvadātājs varētu paņemt kravas uz Latvijas-Krievijas robežas un vest pa tiešo uz Kaļiņingradu. Mēs zinām, ka Lietuvas puse pretosies tam," viņš sacīja.
Šlesers neslēpj, ka iespējamā tiesvedībā gaida arī politisku Latvijas valdības atbalstu. Tas gan varētu būt problemātisks, ņemot vērā, ka līdz ar Latvijas akcionāriem, tomēr vairākums akciju uzņēmumā “Euro Rail Trans” pieder Krievijas valsts kompānijai “ Krievijas dzelzceļš”.
