Atbildīgās iestādes ir saņēmušas ziņas, ka globāla mēroga kiberuzbrukumā, kuru veica nezināmi hakeri pret vairākām valstīm, cietuši arī Latvijas uzņēmumi. Vīrusa izplatība sākusies no inficētu "Microsoft Word" failu atvēršanas e-pastā, informēja Teivāns.
Teivāns norādīja, ka skartie Latvijas uzņēmumi ir vidēja lieluma veikalu ķēdes, bet ziņu par cietušām privātpersonām neesot. Cietušo skaits Latvijā pašreiz uztraukumu nerada. Eksperts norādīja, ka draudus uzņēmumiem pastiprina fakts, ka veikalu ķēžu sistēmas nav vienotas un mazāka uzmanība tiek pievērsta drošības pasākumiem.
Savukārt valsts pārvaldē situācija ir daudz labāka un darbinieki vairāk pievērš uzmanību kiberdrošības jautājumiem.
Teivāns norādīja, ka šobrīd spekulēt par to, kuras valsts hakeri būtu vainojami kiberuzbrukumā, nevar, jo nelegālās programmatūras saturs nav skaidri zināms.
Jau ziņots, ka globālā kiberuzbrukumā skartas vairākas valstis – līdz šim par datorsistēmu traucējumiem ziņo Ukrainā, Krievijā, Dānijā, Spānijā. Cietušo lietotāju internetā publicētie attēli liek nojaust, ka hakeri uzbrukumā izmantojuši izspiešanas vīrusu. Vissmagāk šķietami cietusi Ukraina, kurā kiberuzbrukums skāris daudzas bankas un uzņēmumus, tostarp galveno elektroapgādes kompāniju un Kijevas lidostu, kas radījis traucējumus iestāžu darbā.
Uzbrukumā cietis arī Ukrainas “Kanāls 24”. “Tehniķi un inženieri analizē situāciju. Varu iedomāties, kāda viņiem nakts bez miega. Patlaban kanāls nestrādā normāli, tostarp 3 radiostacijas, kas ietilpst mūsu holdingā. Tās visas darbojās vienotā tīklā,” stāstīja Kanāla galvenais redaktors Vitālijs Kovačs.
Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka kiberuzbrukums tika vērsts arī pret elektrosadales tīklu, bankām, tostarp centrālo banku, aviorūpniecības uzņēmumu “Antonov”, valdības iestādēm un pastu. Darbu uz laiku pārtrauca Ukrainas Ministru kabineta datorsistēma. Oficiālā Kijeva jau paziņojusi par iespējamo Krievijas līdzdalību noziegumā. Tomēr kiberdrošības speciālisti pauž skepsi par šādu iespēju, jo kaitējums nodarīts arī Krievijas valsts naftas kompānijai “Rosneft”, kā arī Dānijas, Spānijas, Francijas un vairāku citu valstu uzņēmumiem un iestādēm.
Uzbrukumā izmantots izspiedējvīruss “Petya”, kas bloķē datorus, līdz brīdim, kad to lietotāji pārskaita 300 ASV dolārus, jeb apmēram 270 eiro virtuālajā valūtā “bitcoin”. Eksperti norāda, ka šādus noziegumus ir grūti atklāt, un maz ticams, ka izdosies noskaidrot noziedznieku identitāti.
