Kārsavas novada pašvaldības rīkotais jauno uzņēmēju biznesa ideju konkurss „STEP UP!” kopš 2014. gada ir saņēmis 26 projektu pieteikumus, no kuriem atbalstīti un ieguvuši pašvaldības līdzfinansējumu vairāk nekā 14 uzņēmējdarbības plāni 21 400 eiro apmērā.
“Galvenā doma par konkursu ir vispār novadā raisīt domāšanu, ka tev ir jābūt darba devējam citiem, nevis tikai jāmeklē darbs,” saka Kārsavas pašvaldības izpilddirektors Toms Vorkaļs.
2015. gada konkursa finansējuma ieguvēji Santa Krilovska un Kaspars Ločmelis jau otro gadu intensīvi strādā pie pašmāju ekoarbūzu audzēšanas specifikas izkopšanas. Pagājušogad, kā saka jaunie uzņēmēji, vēl nekas neesot bijis skaidri zināms – no 1000 iestādītajiem arbūziem izdzīvojuši vien 20%, tādēļ šogad tiek meklētas labākās arbūzu šķirnes, kā arī pētīti to augšanas apstākļi.
“Mēs šogad šajā laukā iestādījām 41 šķirni. (..) Tagad mēs potenciāli skatīsimies, kuras būs labākās šķirnes. Nākamgad stādīsim ap 20 tāpat pa taisno augsnē,” norāda biznesa idejas par ekoarbūzu audzēšanu autors Kaspars Ločmelis.
Pērnajā gadā finansējumu savas biznesa idejas attīstībai saņēmis arī Modris Dičs, kas, konkursā piešķirtajiem līdzekļiem pievienojot savu finansējumu, spējis uzsākt paipalu audzēšanu. Šobrīd jaunajam uzņēmējam ir 60 putni, kas dienā izdēj ap 40 olām.
“Tā kā man izglītība ir saistīta ar lauksaimniecību, tad domāju, ka to vajadzētu izmantot,” norāda Dičs. “Diētiska gaļa, olas arī pašas par sevi ir diētiskas. Cik zinu, ir pieprasījums. Bet šobrīd man nav diži liela apjoma, tādēļ es nevaru piedāvāt visiem [savu produkciju],” klāsta Dičs.
Inovatīvākais 2016. gadā atbalstītais projekts ar nosaukumu akvaponika ir jauniešu Edgara Potaša un Raivja Rumaka kopprojekts, kas tendēts uz jauna veida siltumnīcu stādu apgādāšanu ar ūdeni un minerālvielām, kas ietver zivju un garšaugu audzēšanu un realizācija.
Sākotnēji jaunieši nosprieduši, ka ideja esot traka, bet šobrīd eksperimentālais akvaponikas variants ir spējīgs apgādāt ar visu nepieciešamo ap 6000 augus vienā siltumnīcā.
“Pamatā akvaponika ir hidraponikas un akvakultūras apvienojums. (..) Šajā telpā mēs redzam to, ka ūdens, kas iziet no zivīm, ietek vannās, kurās mums aug augi. (..) Šeit process notiek daudz ātrāk nekā parastā siltumnīcā, jo tās barības vielas nonāk tieši uz auga saknēm, un process norit trīs reizes ātrāk,” pauž biznesa idejas – akvaponika – vadītājs Raivis Rumaks.
Jaunie uzņēmēji visi kā viens atzīst, ka konkursa finansējums ir vien sākums grandiozajiem nākotnes plāniem, kas saistīti ar savu saimniecību attīstīšanu dzimtajā novadā, jo visi konkursanti ir sava novada patrioti, kas pielikšot visas iespējamās pūles, lai spētu sevi nodrošināt, dzīvojot dzimtajā pusē.
