Tādejādi viņš licis saprast, ka „Brexit” sarunas uz priekšu virzās ļoti lēni.
Junkers un Eiropas Savienības valstu vadītāji patlaban atrodas samitā Tallinā, kas ir veltīts digitālajiem jautājumiem, tomēr arī tajā daudz sarunu atvēlēts „Brexit” un ES nākotnei.
Igaunijas galvaspilsēta Tallina šodien uzņem ES valstu vadītājus, un, lai arī oficiāli dienas kārtībā ir bloka digitālā attīstība, viens no karstākajiem jautājumiem joprojām ir „Brexit”. Šonedēļ Briselē notika „Brexit” sarunu ceturtā kārta, kurā arvien liela progresa nebija, un joprojām dienas kārtībā ir britu maksājumi ES, pilsoņu tiesības un robeža starp Īriju un Ziemeļīriju. Tādēļ pavisam gaidīti līderu sarunās arī ir sarunu progress, tā kā tieši oktobris ir brīdis, kad ES un Apvienotajai Karalistei vajadzētu sākt jaunu sarunu posmu par nākotni, kurās ļoti svarīga ir tirdzniecība.
Taču Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers žurnālistiem Tallinā atzina, ka necer uz notikumu ātru attīstību. „Beidzoties šai nedēļai es saku, ka no šā brīža līdz oktobra beigām nebūs pietiekam progresa, ja vien nenotiks brīnums,” teica Junkers.
Tallinā ir ieradusies arī Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, kura vēl nesen Florencē uzstājās ar runu par „Brexit”. Meja žurnālistiem atzina, ka progress ir labs. „Savā Florences uzrunā es ļoti skaidri pateicu, kā mēs garantēsim, lai ES pilsoņu tiesības Lielbritānijā būtu ievērotas. Tā ir daļa no sarunu procesa un ir panākts ļoti labs progress," pauž Meja.
Izšķirošs būs 19. un 20. oktobrī gaidāmais līderu samits Briselē, kur valstu vadītājiem būs jānolemj, vai progress sarunās ir pietiekams, lai sāktu diskusijas par ES un Lielbritānijas tirdzniecības nākotni.
Savukārt Īrijas premjerministrs Leo Varadkars Tallinā žurnālistiem sacījis, ka jau tagad vairāki pavisam konkrēti piemēri rāda, cik grūti Lielbritānijai aizejot no ES būs turpināt tirdzniecības saiknes ar citām valstīm.
Tikmēr Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir izmantojusi iespēju, esot Igaunijā, apmeklēt arī šeit izvietotos britu militāros spēkus. Tapas bāzē atrodas ap 800 britu karavīru, kuri šeit uzturas kopā ar francūžiem un igauņiem. NATO izveidoto ātrās reaģēšanas kaujas grupas, kas ir izvietotas Baltijā un Polijā Igaunijā vada briti. Kā norāda raidorganizācija BBC, Meja šādi ir apliecinājusi Lielbritānijas apņemšanos iesaistīties Eiropas aizsardzībā pat tad, ja Karaliste aizies no bloka.
Lielbritānija par izstāšanos no ES nobalsoja pērn 24. jūnijā.
