Jersikā ražotos čipsus var iegādāties ne vien Latvijā, bet arī Lietuvā, Igaunijā, Lielbritānijā. Savas produkcijas popularizēšanai uzņēmējs aktīvi izmanto arī latgaliešu valodu.
Artis Paegle - uzņēmuma vadītājs, idejas autors un virzītājs, pēc profesijas pārtikas tehnologs - izrāda čipsu ražotni. Tā atrodas Līvānu novada Jersikas pagasta Upenieku ciemā netālu no Daugavpils – Rīgas šosejas. Artis Paegle teju 30 gadus bija darba ņēmējs, taču ideju par savu ražotni loloja jau sen. Ar domu, kā ražot čipsus citādāk. Šo čipsu galvenā izejviela nav ierastās kartupeļu šķēlītes, bet gan nelielas un dzeltenīgas kartupeļu granulas jeb mikropeletes.
“Ko tas nozīmē? Šeit nav ne grama ķīmiskās vielas, tas ir vienkārši ņemts kartupelis, sarīvēts, tā kā mēs mājās kartupeļu pankūkas cepam, pēc tam izžāvēts un granulēts. Šeit mēs tās granulas mitrinām ūdenī, pievienojam saulespuķu lecitīnu un tur maisītājā samaisām, un tad granulas ir gatavas”, stāsta Artis Paegle.
Kartupeļu granulas ir tas, ar ko Jersikas čipsi vēlas tirgū atšķirties. Čipsus, izgatavojot no kartupeļu granulām, nav nepieciešams cept eļļā, stāvot pie čipsu ražošanas iekārtas, skaidro Artis Paegle:
“Šajā aparātā tās granulas piepūšas, uzsprāgst, un tad viņas tiek presētas 200 grādu temperatūrā, tie prešu cilindri ir ar tādu pārklājumu, ka nepiedeg tas produkts; ja mēs kartupeli sagriežam šķēlītēs, viņu nevar apcept bez kaut kādām taukvielām.”
Izejvielas nāk no visdažādākajām Eiropas vietām. Kartupeļu granulas no Itālijas, garšvielas no Zviedrijas, eļļa no Vācijas. Artis Paegle atzīst, ka šodien visu nosaka cena.
“Bez šaubām, loģiski būtu tā, ka vajadzētu izmantot maksimāli vietējo ražotāju izejvielas, bet diemžēl visu nosaka cenas kungs,” atzīst Artis Paegle.
Uzņēmuma vieta Latgalē netika izvēlēta nejauši, tā bija iespēja, kā Latgales attīstīšanas programmas ietvaros apgūt Eiropas finansējumu ražošanas izveidei. Čipsu ražošana Jersikas cilvēkiem bija jauna iespēja, kur strādāt.
Velga Skrupska, kas atbild par čipsu kvalitāti, pateicoties rūpnīcai, no Rīgas atgriezās Līvānos:
“Izmācījos kā pārtikas tehnologs pēc vidusskolas, beidzu Jelgavā Lauksaimniecības universitāti un atgriezos atpakaļ savā pilsētā. Iepriekš es strādāju Rīgā, man tepat dzīvo krusttēvs, kurš man pateica, ka šeit taps jauna rūpnīca. Sazinājos ar Arti un te nu es esmu.”
Ceha vadītājs Edgars Iesalnieks iepriekš strādāja dažādus pagaidu darbus celtniecībā. Jauns uzņēmums, tā ir iespēja šeit dzīvojošajiem.
“Tie, kas ir aizbraukuši uz ārzemēm, viņi uz šīm algām neietu, var te nākt [ražošana], var te nenākt, viņiem šīs algas nav vajadzīgas. Man paziņa, kas ir uzņēmējs, kas pameta savu biznesu, izpārdeva metāllūžņus, tagad atbrauca, pārdeva savu māju ar zemi, sēž Anglijā”, stāsta Edgars Iesalnieks.
Čipsu ražošanā gan daudz cilvēku nevajag, divās maiņās nepieciešami seši. Gribētāju strādāt ir vairāk, nekā uzņēmēja iespēja piedāvāt darbu. Interesanti - tā kā čipsi tiek ražoti Latgalē, uzņēmējs uz čipsu iepakojumiem atvēlējis vietu arī latgaliešu valodai. Čipsu izgatavošanas stāsts un izejvielas aprakstītas latgaliski. Uzņēmuma vadītājs Artis Paegle atzīst, ka tā neesot modes lieta.
“Ja mēs šeit ražojam, tad kāpēc lai tas nebūtu vietējā valodā rakstīts? Otrs, latgaliešu valoda ir pietiekami interesanta un skanīga, tad kāpēc lai viņu nepopularizētu, un, trešais, latgalieši ir pa visu Latviju un pa visu pasauli,” skaidro Artis Paegle.
Šobrīd čipsi tiek pārdoti Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, pirmā partija ir aizvesta arī uz Lielbritāniju un paraugi uz Norvēģiju, tāpat tiek kārtoti dokumenti, lai Jersikas čipsus vestu uz Katāru. Kā stāsta Artis Paegle, čipsi ir sezonas produkts, tā noiets sākas aprīļa beigās un ilgst līdz septembrim. Šobrīd uzņēmējs atzīst, ka sākums čipsu ražošanas uzsākšanai ir bijis veiksmīgs, tomēr par pirmā gada rezultātiem vēl ir pāragri spriest.
