Kluss meža celiņš ved uz Svētes pagasta “Muceniekiem”, kas ir Andra Pridāna dzimtas mājas. Padomju laikā te bijuši dzīvokļi, bet Andris, tolaik vēl caur caurēm Rīgas puika, reiz stāvējis pagalma vidū un teicis: “Es te būšu saimnieks”.
Aktīvu saimniekošanu Pridāni uzsākuši pirms gadiem desmit, un, tā kā zemes bijis maz, izvēlējušies biškopību.
“Sākām mēs no septiņām saimēm. Tagad apsaimniekojam 100 - 110 saimes, un nu jau kādus pāris gadus to varētu saukt arī par biznesu. Gan grūti, gan varbūt ne tik grūti. Galvenais ir nebaidīties un piedalīties dažādos semināros, saietos. Ja tu esi tai apritē, tu atrod kādu un kāds atrod tevi,” spriež Andris Pridāns.
Lai gan abi ar sievu ir diplomēti agronomi, Andris sevi varētu saukt arī par tirdzniecības menedžeri, jo vairāk nodarbojas ar produktu noformējumu un klientu piesaisti, bet Līga ir galvenā biškope.
“Pirmo šā gada medu izsviedām 4. jūnijā. Tas ir nedaudz vēlāk nekā citus gadus, jo tad bija maija beigās. Noteikti nebūs rekordu gads, bet būs labi,” paredz Līga Pridāne.
Bites sezonā sanes vairāk nekā trīs tonnas medus. Cena gan neesot mainījusies jau gadiem, tāpēc attīstība notiek lēni.
Visu šo laiku Andris strādā arī algotu darbu, jo bankām tik mazi uzņēmēji neesot interesanti. Ar “Leader” projektu šogad iegādāti jauni stropi, bet jādomā arī par jaunu ''medus māju''.
“Cenšamies strādāt ar mūsdienīgākām tehnoloģijām, ar šķirnes bitēm, kas nes vairāk medus. Mēs cenšamies vairāk izmantot ganības. Tādējādi cenšamies kāpināt ražošanas apjomus,” stāsta Andris.
Saimnieki nonākuši arī pie atziņas, ka darboties tikai vienā nozarē ir pārāk riskanti, tāpēc nolemts pievērsties arī aitkopībai. Tas gan nozīmē, ka atteikties no algota darba pilsētā vēl joprojām nevarēs, bet padoties tāpēc negrasās, jo vēlas darīt to, kas patīk, un darīt to labi.
