Ar mērķi panākt, lai Latvija būtu jaunuzņēmumiem jeb "start-up" uzņēmumiem draudzīgākā valsts Baltijā, Ekonomikas ministrija pagājušā gada sākumā ieviesa speciālu atbalsta programmu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras paspārnē. Programma jaunuzņēmumiem piedāvā nodokļu atlaides, kā arī subsīdijas augsti kvalificētiem darbiniekiem. Atbalsts vienam uzņēmumam var sasniegt 200 000 eiro. Tomēr izrādījies, ka programmas kritēriji ļauj pieteikties tikai ļoti šauram pretendentu lokam. Vienīgais uzņēmums, kuru šobrīd programma atbalsta, ir SIA "Dripitio", kas piedāvā interneta mārketinga analīzi.
"Es, protams, neesmu pats par to personīgi baigi priecīgs, jo es būtu gaidījis vairāk [atbalstītu uzņēmumu],"
stāsta "Dripitio" vadītājs Ernests Štāls. Pašu programmu viņš vērtē kā labu – nodokļu atvieglojumi ļauj vairāk pievērsties produkta izstrādei. Tādēļ tas ir piemērots tieši jaunuzņēmumiem, kas cenšas radīt kaut ko jaunu. Tomēr jau pieteikšanās laikā bijis skaidrs, ka daudzi programmas birokrātiskajam sietam cauri netiks.
Štāls: "Uzdodot jautājumus, kādēļ ir šāds ierobežojums vai šāds ierobežojums, vienmēr sekoja atbilde: „Mums ir bijis gadījums. Mums ir bijuši cilvēki, kas ir izmantojuši šo un šo.” Jāsaka, ka šoreiz birokrātiskais aparāts ir ļoti sevi pasargājis, un pasargājis par daudz no shēmotājiem."
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju departamenta direktors Edgars Babris atzīst, ka programmas nosacījumi bijuši tādi, kas Latvijā ir grūti izpildāmi:
"Viena no tādām prasībām ir, piemēram, ka ir jābūt investīcijām pamatkapitālā, savukārt mūsu riska kapitāla investori bieži ir izveidojuši tādu ieguldījumu formu jaunuzņēmumos, kad investē nevis pamatkapitālā, bet sniedz konvertējamu aizdevumu. Otra biežākā problēma ir tas, ka investīcijas ir veikuši nevis klasiski riska investori, bet līdzīgas formas un līdzīgi strādājoši ieguldītāji. Piemēram, biznesa eņģeli vai akseleratori."
Ašeradens: "Protams, es biju nepatīkami pārsteigts, bet šis ir jauns fenomens."
Tā par Jaunuzņēmumu atbalsta programmas pirmā gada rezultātiem saka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens no "Vienotības". Viņš gan savu optimismu par "start-up" uzņēmumiem un to potenciālo pienesumu Latvijas ekonomikai neesot zaudējis. Ašeradens stāsta, ka pirmais gads bijis kā izmēģinājums, lai saprastu, kur programmu uzlabot. Ministrs stāsta, ka šajā gadījumā ņemtas vērā mācības no mikrouzņēmumu nodokļa režīma ieviešanas:
"Es mēģināšu to situāciju salīdzināt, kā mums bija ar mikrouzņēmumu nodokli – mēs atvērām ļoti plaši to programmu, un tad mēs mēģinājām kaut kādā veidā, aizkaitinot tirgus dalībniekus, to programmu sašaurināt. Šeit mēs rīkojamies pilnīgi pretēji. Mēs viņu apzināti veidojām ļoti šauri. Pēc pirmā darbības gada mums ir diezgan skaidrs, kur ir šīs šaurās vietas. Mēs lēnām veidosim pieeju programmai, bet ļoti uzmanīgi. Nevis iet sašaurināšanas virzienā, bet pieejas paplašināšanas virzienā."
Šobrīd valdībā jau ir apstiprināti grozījumi programmā, kas ļaus valsts atbalstu saņemt arī tādiem jaunuzņēmumiem, kuri investīcijas agrīnā stadijā ir saņēmuši no privātiem investoriem jeb biznesa eņģeļiem, akseleratoriem vai kā konvertējamu aizdevumu. Izmaiņas vēl būs jāapstiprina Saeimai, jo programmu regulē likums. Valdība lūgusi Saeimu to izdarīt steidzamības kārtībā, lai programmai pēc iespējas ātrāk varētu piekļūt plašāks pretendentu loks. Ekonomikas ministrs Ašeradens min, ka programmai kopumā varētu pieteikties aptuveni simts uzņēmumu.
