Dienas ziņas

Par sejas aizsegšanu publiskās vietās sods līdz 200 eiro

Dienas ziņas

Bauskā iebilst pret lielāku novadu veidošanu

Lauksaimniekiem mainītas zaļināšanas prasības

Jauno prasību dēļ lauku zaļināšanā nāksies audzēt mazāk vērtīgas kultūras

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Lauksaimniekiem, kuri apsaimnieko aramzemi virs 15 hektāriem, ir jāievēro zaļināšanas prasības platību maksājumu saņemšanai, nosaka Eiropas Savienības prasības. Tāpēc zemnieki pirms trim gadiem līdzās saviem labības laukiem sāka audzēt pupas un zirņus. Taču Eiropas Komisija no nākamā gada ieviesusi jaunus noteikumus, un lauksaimnieki tagad ir spiesti pārorientēties uz citām – nevērtīgākām kultūrām.

Viena no zaļināšanas maksājuma prasībām ir ekoloģiski nozīmīgas platības izveide, kas atbilst vismaz 5% no aramzemes. Rundāles novada zemnieks Raimonds Kazbuķis kā zaļināšanas kultūru izvēlējies pupas: “Daudzām lietām, ko Eiropa piedāvā, mēs nepiekrītam, bet zaļināšanas kultūrām piedāvātās pupas un zirņi bija vērtīgi. Mēs to paši izbaudījām dabā. Mēs šodien pļaujam kviešus, bet tur, kur augušas pupas, tur pēc diviem gadiem ir labāka raža.”

Taču Eiropas Parlaments apstiprinājis grozījumus regulā, kas stāsies spēkā ar nākamā gada 1.janvāri. “Tie paredz divas būtiskas izmaiņas lauksaimniekiem, kuri veido ekoloģiski nozīmīgas prasības. Ja tās veido kā papuves vai slāpekli piesaistošas platības, vai kā starpkultūru platības, vai zālāju pasēju, tad šajās platībās būs aizliegts lietot augu aizsardzības līdzekli,” stāsta Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns.

Bažas par izmaiņām paudusi Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, uzskatot, ka netiek ņemti vērā mūsu reģiona klimatiskie apstākļi.

“Eiropas gudrie izdomājuši, ka pupas var izaudzēt bez ķīmijas. Tas nozīmē, ka nākamgad mēs pupas kā zaļinājumu vairs nevarēsim izmantot. Labuma no tā nebūs – pupas ir augu valsts olbaltumvielas, cūkām dod, ir labi sabalansēt barību,” norāda zemnieks Raimonds Kazbuķis.

Nozares speciālisti atzīst, ka Latvijas klimatiskajos apstākļos labu pākšaugu ražu bez augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iegūt nav iespējams, bet citi piedāvātie risinājumi nedos gaidīto rezultātu augsnei.

“Var veidot starpkultūras pēc galveno kultūru novākšanas, piemēram, pēc agro dārzeņu novākšanas var izveidot starpkultūru platības, sēt griķus, vasaras rapsi, vasaras vīķus, var arī zem labības pasēt zālāju,” saka ministrijas pārstāvis Zigmārs Ķikāns.

Par ekoloģiski nozīmīgām platībām var uzrādīt arī ainavas elementus – dižkokus, koku alejas, dižakmeņus, kā arī krūmu pudurus un dīķus, kas atrodas līdzās aramzemei. Ekoloģiska nozīme turpmāk būs arī meliorācijas grāvjiem.

Šogad iesētos zirņus un pupas vēl izdosies izaudzēt, bet nākamgad, stājoties spēkā Eiropas jaunajiem noteikumiem, Latvijas zemniekiem zaļināšanai jāpiemēro citas kultūras, kuras nedos tādu labumu kā pākšaugi.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti