Karīna Ziemeļvidzemes internātpamatskolā kopā ar citiem audzēkņiem apgūst tirdzniecības zāles darbinieka iemaņas. Meitene atzīst, ka pēc skolas labprāt šo darbu arī turpinātu.
"Jā, ja es zinātu, kas man jādara, strādātu, man ļoti interesē tas, par ko es tagad mācos," atzina Ziemeļvidzemes pamatskolas audzēkne Karīna Ševcova.
Bet realitāte pēc skolas ir skarba. Jaunieši, kuriem ir garīga rakstura vai kādas citas nopietnas veselības problēmas, nespēj iekļauties darba tempā, kā to prasa uzņēmumu ritms. Ir jaunieši, kuriem ir vajadzīga arī speciālistu uzraudzība, bet daudzi no viņiem būtu gatavi strādāt.
"Pieredze ir tāda, ka viņi var darīt, viņiem tikai ir vajadzīga cita pieeja, cits temps un viņi dara ļoti atbildīgi savu darbu," uzskata Ričarda mamma Jolanta Mezīte.
Vecāki risinājumu saredz sociālā uzņēmuma izveidē, kas būtu, kā loģisks turpinājums skolai, un ir arī vietējie uzņēmēji, kuri ir izteikuši atbalstu un vēlmi izmantot šī uzņēmuma pakalpojumus.
"Sadarbojoties ar pašvaldību ārpus uzņēmuma telpām, jā, mēs varam piegādāt izejvielas, kur viņi šādās telpās attiecīgi speciālistu uzraudzībā, it sevišķi, kur ir vajadzīgi zinoši speciālisti, pedagogi, noteikti ar medicīnisko izglītību, kas varētu viņiem nodrošināt atbilstošu kontroli, aprūpi, ja nepieciešams, tādā vidē noteikti to varētu darīt," sprieda SIA "Milda KM" valdes priekšsēdētājs Vilnis Vorobjovs.
"Vaidavā ir vēl arī blakus ēkās telpas, un šobrīd pašvaldība domā, kā šīs telpas sakārtot tieši sociālā uzņēmuma vajadzībām. Ir uzsākta arī sadarbība ar sociālo dienestu, lai sniegtu iespējas cilvēkiem, kuri uz brīdi ir palikuši bez darba, bet kuriem ir vajadzīgs nevis pabalsts, bet darbs, lai varētu šos cilvēkus iesaistīt, kuri varētu būt kā palīgs, kā uzraugs," piebilda Kocēnu novada domes priekšsēdētāja vietniece Evija Nagle.
Ziemeļvidzemes internātpamatskolā uzsver, ka šī būtu iespēja atrisināt arī daudzas problēmas īpašo jauniešu vecākiem, jo līdz šim pieredze ir tāda, ka skolu pabeidzot, jaunietis paliek tikai vecāku ziņā.
Ja šis bērns iegūs iespēju strādāt, tad arī vecāks ar mierīgu sirdsapziņu varēs doties savās darba gaitās, un būs pārliecināts, ka viņš strādā tik stundas, cik viņa veselība ļauj.
Viņš arī mazliet nopelna un saprot, ko nozīmē pelnīt, bet pats galvenais ir šī pašapziņa, ka es esmu vajadzīgs," atzina pamatskolas direktore Anda Sloka .
Par to, ka šādi uzņēmumi var veiksmīgi darboties, pieredze gūta Vācijā, kur iespēja strādāt ir pat uz gultas esošiem cilvēkiem līdzīgos sociālajos uzņēmumos.
