Jau labu laiku spēkā ir Ministru kabineta noteikumi, kas tostarp paredz no 2016. gada 1. janvāra Latvijā noteikt stingrākas prasības kases aparātiem. Stingrāku prasību ieviešanas mērķis ir samazināt iespējas sagrozīt kases aparātu datus, tādējādi samazinot arī blēdīšanos ar nodokļu nomaksu.
"Šobrīd ir elektroniskās lentes un ir parastās - tie rullīši. Līdzīgi kā mēs čeku saņemam, tā dublikāts paliek rullītī. Rullīši mums pazūd, sodi mums ir mazi vai nav salasāmi (..)," stāstīja VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.
Noteikumi paredz, ka lielajiem uzņēmumiem obligāti jālieto kases sistēmas, bet uzņēmumiem, kuru apgrozījums pārsniedz 200 000 eiro – tā dēvētie hibrīda kases aparāti. Savukārt uzņēmumi, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 200 000 eiro, paliks pie vecajiem kases aparātiem.
"Mēs runājam par Ministru kabineta noteikumiem, kuriem tehniskās prasības tiek mainītas un kas skar salīdzinoši daudz uzņēmumu - vienus vairāk, vienus mazāk. Vairāk skar kādus 20% to, kas izmanto kases aparātus, tiem ir tādas nopietnākas izmaiņas," teica Pētersone.
Viņa norādīja, ka pakalpojumu sniedzēji sadalīti trijās grupās. Pirmajā grupā ir tie uzņēmumi, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 200 000 eiro, bet otrajā ir uzņēmumi ar gada apgrozījumu no 200 000 eiro līdz 1,5 miljonam eiro, bet trešajā - vislielākie uzņēmumi, kuru apgrozījums gadā pārsniedz 1,5 miljonus eiro.
"Vislielākajiem maksātājiem ir kases sistēmas. Tas nozīmē to, ka visi kases aparāti ir saslēgti sistēmā - tas jau ir dators," piebilda Pētersone.
Jauno noteikumu prasības jau ilgāku laiku tiek apspriestas ar uzņēmēju organizācijām, kas iebilst pret jaunu kases aparātu vai sistēmu ieviešanu, norādot, ka šādu prasību izpilde uzņēmumiem nozīmē papildu izdevumus.
Savus argumentus uzņēmēju pārstāvji jau izklāstījuši finanšu ministram Jānim Reiram ("Vienotība"), bet ceturtdien plāno tikties ar VID vadību, stāsta Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) vadītājs Henriks Danusēvičs.
Pēc viņa teiktā, tikšanās laikā ar finanšu ministru panākta vienošanās, ka VID sagatavos informāciju par apritē esošajiem kases aparātiem. Šādi dati nepieciešami, lai LTA saprastu, cik prasītie kases aparāti varētu izmaksāt.
"Otrs - mēs atradīsim risinājumu, lai mazajiem lauku veikaliem, kas ir kādās nelielās apvienībās un kuru apgrozījums pieprasa kases sistēmu ieviešanu, kas nav reāli, ka viņiem nevajadzēs ieviest," klāstīja LTA vadītājs. "Tiem mazajam veikaliem tas ir nāves spriedums, un valstij no tā nav nekāda labuma (..)."
Danusēvičs uzskata, ka izmaksas, kas saistītas ar jauno kases aparātu ieviešanu, būtu jāsedz valstij:
"Ja kaut kas ir jāmaina, tad tām izmaiņām ir jābūt samērīgām vai arī dotētām no valsts budžeta - tā, kā tas ir bijis atsevišķās citās valstīs," teica LTA vadītājs.
VID aprēķini liecina, ka tirdzniecības nozarei jauno prasību ieviešana izmaksās aptuveni 14 miljonus eiro un uzņēmēji tos varētu atpelnīt aptuveni pusotra gada laikā, jo pēc jauno aparātu ieviešanas viņiem vairs nebūs jānodrošina darījumu fiksēšana kases lentās un kases operāciju žurnālos.
Turklāt jaunie noteikumi nestāsies spēkā sākotnēji plānotajā termiņā – no 2016. gada 1. janvāra, jo tajos plānotas izmaiņas, kas vēl jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.
