IUB vadītāja: Jaunajā iepirkumu likumā lielākas diskusijas par saimnieciskā izdevīguma kritēriju

Topošajā jaunajā Publisko iepirkumu likumā viens no lielākajiem diskusiju jautājumiem ir saimnieciskā izdevīguma jēdziens, kuru plāno ieviest kā kritēriju pašreizējās zemākās cenas vietā, jo tas nedrīkst būt abstrakts, manipulējams un interpretējams, intervijā Latvijas Radio atzina Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile.

Viņa pastāstīja, ka līdz šim par būtisko kritēriju noteiktā zemākā cena nozīmēja arī zemāko kvalitāti, tāpēc topošajā regulējumā paredzēts noteikt saimnieciskā izdevīguma kritēriju, kas ļaus izvēlēties ne lētāko, bet tomēr labāko piedāvājumu.

Taču šim izdevīguma kritērijam jābūt konkrētam, lai tas nebūtu interpretējams un manipulējams.  Šobrīd kritēriju izstrādē, piemēram, aktīvi iesaistījušies būvniecības nozares pārstāvji, jo tieši šajā nozarē iepriekš vairākkārt norādīts, ka zemākā cena nevar būt labs kritērijs. Taču šo kritēriju noteikšana nav tik vienkārša, atzina Gaile.

Viņa skaidroja, ka, piemēram, iepirkumā nākotnē var izvēlēties saimnieciski izdevīgāko ēkas būvniecības piedāvājumu, ņemot vērā arī ēkas energoefektivitāti, kas būs ieguvums ne tikai pasūtītājam, bet arī videi un sabiedrībai kopumā.

Savukārt no 20.maija spēkā stājās grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas maina nodokļu nomaksas pārbaudes kārtību lielajos iepirkumos, paredz izmaiņas attiecībā uz atsevišķiem iepirkumu pretendentu izslēgšanas gadījumiem, kā arī pārņem šīs jomas Eiropas Savienības (ES) direktīvas būtiskākās prasības.

Likuma grozījumi ir labvēlīgi uzņēmējiem, jo ļauj viņiem “ilgāk palikt iepirkumu procedūrā”, skaidroja Gaile. Piemēram, uzņēmums varēs pieradīt, ka ir nomaksājis visus nodokļus uz iepirkuma piedāvājuma izvērtēšanas brīdi, varēs nomainīt apakšuzņēmēju, ja tam ir kādas problēmas, kuru dēļ tas nevar piedalīties iepirkumā.

Tāpat grozījumi likumā ļaus uzņēmējiem “atjaunot uzticamību” – pieradīt, ka ir novērsti kādi apstākļi, kuru dēļ to varētu izslēgt no iepirkuma procedūras. Piemēram, ja uzņēmuma valdes loceklis notiesāts par krāpšanu, ir konkurences pārkāpumi, ir maksātnespējas pieteikums, uzņēmumam ir iespēja pierādīt, ka valdes loceklis atlaists, pārkāpumi novērsti, skaidroja Gaile.

Jaunais regulējums arī paredzēs iespējas elastīgāk rīkoties ar iepirkumu līgumu, īpaši, ja tas noslēgts uz vairākiem gadiem, jo ne vienmēr līgumā var paredzēt pilnībā visas iespējamas izmaiņas – cenu svārstības, izmaiņas tirgū, likumos. 
 
Grozījumi likumā maina nodokļu nomaksas pārbaudi  lielajos iepirkumos, sākot no 42 000 eiro pakalpojumu un piegāžu un 170 000 eiro būvdarbu iepirkumos, paredzot, ka nodokļu parāds nevar būt lielāks par 150 eiro kandidātam pieteikuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā. Tādi paši noteikumi attiecas arī uz pretendentu iepirkuma piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai arī dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu līguma slēgšanu. Līdz šim nodokļu nomaksas pārbaudes diena bija iepirkuma izsludināšanas diena.

Likuma grozījumi maina sarakstu iepirkumiem, kuriem var piemērot atviegloto procedūru. Tas attieksies uz pakalpojumiem, kuru līgumcena būs zemāka par 750 000 eiro.

Lai samazinātu administratīvo slogu piegādātājiem, ieviesīs arī Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu. Tas kalpos kā sākotnējais pierādījums piegādātāja atbilstībai iepirkumā. Līdz ar to visus pieredzi un kvalifikāciju apliecinošos dokumentus pasūtītājs lūgs iesniegt vienīgi tam piegādātājam, kas būs atzīts par potenciālo uzvarētāju.

Likumā papildināta kandidātu un pretendentu atlases, piedāvājumu atbilstības pārbaude un izvēles kārtība. Turpmāk pasūtītājam jebkurā iepirkuma procedūras stadijā būs tiesības prasīt pretendentiem iesniegt visus vai daļu no dokumentiem, kas apliecina tā atbilstību iepirkuma prasībām. Likuma grozījumos teikts, ka pasūtītājs nepieprasa tādus dokumentus un informāciju, kas ir tā rīcībā vai kura pieejama publiskās datubāzēs.

Turpmāk pasūtītājs varēs izslēgt kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā arī par tādiem gadījumiem kā prettiesiska labuma pieprasīšana, pieņemšana un došana, tirgošanās ar ietekmi, kā arī cilvēku tirdzniecība.

Tāpat papildināts interešu konflikta regulējums, paredzot, ka interešu konfliktā nedrīkst būt arī pasūtītāja darbinieks vai amatpersona, kas sagatavo iepirkuma dokumentāciju. 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Jaunākie

Populārākie
Interesanti