Latvijas IKP faktiskajās cenās šā gada 1.ceturksnī bija 5,871 miljards eiro. Salīdzinot ar pagājušā gada 4. ceturksni, IKP šā gada pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās pēc precizētiem, sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem bija par 1,6% lielāks.
Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 1. ceturksni, apstrādes rūpniecības nozare pieaugusi par 10%.
Kāpumu uzrādīja gandrīz visas apstrādes rūpniecības nozares, no kurām lielākās: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – pieaugums par 5%, pārtikas produktu ražošanā – par 2%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 14%.
Ievērojams pieaugums bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 37%, mēbeļu ražošanā – par 14%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 13%.
Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē ražošanas apjomi auguši par 18%, bet elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā – par 11%.
Būvniecības produkcijas apjoms šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, palielinājās par 8 %.
Kāpums bija visās būvniecības jomās: dzīvojamo māju – par 19%, nedzīvojamo ēku – par 7%, no kurām rūpniecisko ražošanas ēku un noliktavu būvniecība pieauga par 20%, inženierbūvju – par 4%,
tajā skaitā: pieaugums ostu un dambju būvniecībā – par 48%, bet kritums – ceļu, ielu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 24%.
Mazumtirdzniecība gada 1.ceturksnī palielinājās par 3%, tajā skaitā nepārtikas preču tirdzniecība augusi par 6%, bet pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājusies par 2%. Vairumtirdzniecība šajā laika periodā pieaugusi par 2%, bet automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 24%.
Transporta un uzglabāšanas nozarē 9% pieaugumu veicināja palielinājums pasažieru pārvadājumos par 4%, kravu pārvadājumos par 8%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās par 11%.
Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi palielinājušies par 4%, tajā skaitā izmitināšanā – par 2%, ēdināšanā – par 5%.
Patēriņa un biznesa cenu palielināšanās izraisīja salīdzinoši zemos pieauguma tempus daudzās pakalpojumu nozarēs.
Finanšu un apdrošināšanas nozarē kritumu par 11% radīja banku sektora izdevumu īpatsvara pieaugums un finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņas samazinājums par 50%.
Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2017. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2016.gada 1.ceturksni audzis par 2%.
IKP izaugsmes temps – straujākais kopš 2012. gada
"Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks norāda, ka IKP 4% gada izaugsmes temps šā pirmajā ceturksnī ir straujākais kopš 2012.gada. Izaugsme vērojama praktiski visās nozarēs, izņemot finanses un apdrošināšanu, kur kritums varētu būt skaidrojams ar nerezidentu segmenta mazināšanos.
Galvenais vilcējs joprojām ir eksporta sektors (apstrādes rūpniecībā kāpums par fantastiskiem +10,3%), bet patīkami pārsteidz arī transports un uzglabāšana (+9,4%) ar līdz šim mazāku Krievijas kravu samazināšanās negatīvo efektu nekā gaidīts.
Ienākumu kāpums un noskaņojuma uzlabošanās mudina mājsaimniecības tērēt vairāk arī mākslai, izklaidei un atpūtai (+8,1%). Investīcijas pamatkapitālā beidzot atgūstas (+8,8%) un arī būvniecībā izaugsme (+8,4%) ir praktiski "pa visu perimetru," atzīmē ekonomists.
Turklāt līdz ar Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu intensīvāku ieplūdi gada otrajā pusē gan investīciju aktivitāte, gan būvniecības augs vēl straujāk.
"Gada sākumā ekonomika priecē: kur vien skaties, tur plusi! Turklāt pēdējos gados neredzēti lieli plusi," norāda ekonomists.
Pēc viņa teiktā, Latvijas ekonomika šogad augs krietni straujāk nekā pērn. Tam par pamatu būs gan investīciju kāpums, ko mudinās gan pieprasījums eksporta tirgos, gan beidzot arī ES fondu ieplūde.
Straujāka izaugsme un zemāks bezdarbs dzīs uz augšu algas straujāk nekā pērn (ap 7% vai pat vēl straujāk), kas uzlabos iedzīvotāju spēju un vēlmi tērēt.
"Ekonomika aug, izaugsme ir plaša un, ja nebūs negatīvu globālu pavērsienu vai arī valdība "nenolaidīs totālu lažu" ar nodokļu politiku, tad no ekonomikas gadā kopumā beidzot varam gaidīt izaugsmi virs prognozētajiem 3%," norāda Kazāks.
Savukārt DNB bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš komentē, ka ekonomikas izaugsmi sekmējusi apstrādes rūpniecība un transporta nozare, kuras pieaugums 9% apmērā salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni bijis pārsteigums.
Strautiņš prognozē, ka turpmāk daudz straujāk augs būvniecības nozare. Savukārt algu un darba vietu skaita pieaugs palielinās patēriņu.
„Darba vietu skaita un algu pieaugums veicina patērētāju optimismu, tas savukārt palielina patēriņu. Jā, patēriņš pirmajā ceturksnī audzis par 5,5% reālajā izteiksmē, kas ir vairāk nekā bija gaidīts. Tas savukārt atkal palielina darba vietu skaitu. Kādu laiku šī augšupejošā spirāle var griezties. Tas, protams, nevar turpināties mūžīgi, gravitāciju neviens nav atcēlis. Bet šie cikliskie procesi nav vienīgie. Rūpniecība, kas ir lielākā eksportējošā nozare, tas, kas tur notiek, tas ir ļoti veselīgi,” komentē Strautiņš.
*Saskaņā ar ātro novērtējumu par 1.ceturksni.
