Viņuprāt, projekta ieguvumi un zaudējumi aprēķināti, izmantojot nepareizus datus. Tādejādi esot manipulēts ar pētījuma rezultātiem, lai parādītu jauno dzelzceļa līniju kā vajadzīgu, nevis lai objektīvi izsvērtu tās dzīvotspēju, uzskata organizācijā.
“Tur ir runa par gaisa piesārņojuma mazināšanu, ja kravu pārvadājumi tiek pārnesti no ceļa uz dzelzceļu. Potenciālais ieguvums no tā ir pārvērtēts aptuveni par 3 miljardiem eiro,” paziņoja organizācijas “Avalikult Rail Balticust” pārstāvis Prīts Humals.
“Atšķirība [no realitātes] ir tik liela, ka projekts vairs neatbilst Eiropas atbalsta saņemšanai,” uzskata Prīts Humals.
“RB Rail” valdes loceklis Kaspars Rokens savukārt to nosauca par spekulāciju. “Šis apjomīgais dokuments, kuru “Ernst&Joung” ir sagatavojis, tika publicēts mūsu globālajā forumā aprīlī, klātesot Eiropas Savienības pārstāvjiem, ekspertiem,” norādīja Rokens.
“Eksperti šo dokumentu ir izvērtējuši un nav atraduši būtiskas vai pat nebūtiskas kļūdas,” uzsvēra Rokens.
“Rail Baltica” projekta pārstāvis uzskata, ka tā ir Igaunijas uzņēmēju grupas interpretācija, taču nekādu reālu draudu pazaudēt Eiropas Savienības līdzfinansējumu “Rail Baltica” projektam neesot. Igaunijas organizācijas pārstāvji pirmdien, 18.septembrī, bija ieradušies Rīgā uz tikšanos ar “RB Rail” vadību, taču sarunas nebija veiksmīgas.
Jau ziņots, ka saskaņā ar ekspertu aprēķiniem no katra ieguldītā eiro “Rail Baltica” projekta attīstībā nākamo 35 gadu laikā Baltijas valstis nopelnīs vismaz sešus eiro. Kaut arī līnija ilgtermiņā nesīs peļņu, pirmos piecus gadus tā prasīs vairāku desmitu miljonu dotācijas.
“Rail Baltica” kopējās izmaksas plānotas 5,8 miljardu eiro apmērā. Igaunijā projekta izmaksas sasniegs 1,346 miljardus eiro, tostarp nacionālā līdzfinansējuma daļa būs 268 miljoni eiro, Latvijā – 1,968 miljardus eiro, no kuriem nacionālā līdzfinansējuma daļa būs 393 miljoni eiro, bet Lietuvā – 2,473 miljardi eiro, tostarp nacionālā līdzfinansējuma daļa būs 493 miljoni eiro.
