“Depozītu sistēmas gadījumā pašvaldības var rēķināties ar mazākiem izdevumiem. Ja izmetat šādu pudeli konteinerā, tas aizņem ļoti daudz vietas. Ja šāds materiāls tiek depozītu mašīnās, tad par atkritumu izvešanu ar konteineriem jāmaksā mazāk. Šāds risinājums nepatīk atkritumu apsaimniekotājiem, bet ir labas ziņas priekš pašvaldībām un iedzīvotājiem," intervijā pauda Rāls.
LTV atgadina, kā depozīta sistēma darbojas: par katru veikalā nopirkto skārdeni, plastmasas vai stikla pudeli pircējs samaksā depozītu – 10 eiro centus. Vēlāk, atgriežot to depozītu sistēmas savākšanas punktā, šo naudu saņem atpakaļ – kā nelielu čeku ar svītrkodu, ar kuru var norēķināties veikalā.
Visu šāda veidā savākto iepakojumu pēc tam aizved uz “Eesti Pandipakend” jeb Igaunijas depozītu sistēmas centru. Tur notiek iepakojuma pēcapstrāde – skārdenes un plastmasas pudeles saplacina, visu sašķiro – skārdenes pēc materiāla, plastmasu un stiklu – pēc krāsas. Šos materiālus vēlāk pārdod Igaunijas un arī ārzemju uzņēmumiem.
Pati “Eesti Pandipakend” ir bezpeļņas organizācija – to pirms 15 gadiem dibināja dzērienu importētāju, ražotāju un tirgotāju asociācijas. Importētāji un ražotāji investējuši iepakojuma apstrādes centra izveidošanā un modernizācijā (sākumā iepirkta lietotā tehnika no Zviedrijas, tas prasījis ap 3 miljoniem eiro). Pieņemšanas punktus apmaksā tirgotāji – viņi par šiem izdevumiem no depozītu sistēmas saņem kompensāciju. Pirmos piecus gadus depozītu sistēma nesa zaudējumus, jo sākotnēji pieļautas daudzas kļūdas: neefektīva iepakojuma apstrāde, kontroles trūkums par pieņemšanas automātiem (bijuši veikalnieki, kas mēģinājuši krāpties). Sistēma spēj sevi uzturēt tikai no 2010. gada.
Rauno Rāls skaidro: "ir divi ienākumu avoti – materiāli (stikls, plastmasa, metāls), ko pārdodam, un tie cilvēki, kas neatdod iepakojumu (tad depozīts paliek sistēmā). Ja ar šiem ienākumiem nevaram kompensēt izdevumus, tad uzliekam ražotājiem un importētājiem maksāt industrijas nodevu. 2014. un 2015. gadā industrijas nodevas nebija, depozītu sistēma uzturēja pati sevi, šogad tā ir ap vienu eiro centu uz pudeli vai skārdeni. "
Depozītu sistēmas apgrozījums gadā ir aptuveni 35 miljoni eiro.
Igaunijas vides ministrijā uzsver – valsts mēģina neiejaukties sistēmā un arī to nefinansē. Budžeta līdzekļi piešķirti tikai divas reizes – pusmiljons eiro iepakojuma apstrādes centra modernizācijai pirms četriem gadiem un viena pieņemšanas automāta uzstādīšana uz nomaļas salas.
