Tātad pašreizējās izmaiņas paredz, ka IIN tiek noteikta diferencētā likme. Proti, par ienākumiem līdz 20 tūkstošiem eiro gadā jeb 1666 eiro ikmēnesi būs jāmaksā IIN 20% apmērā. Nodokļu samazinājums skars aptuveni 87% strādājošo. Turklāt te jārēķinās arī ar citiem papildu ieguvumiem, jo tiks palielināta gan minimālā alga, gan neapliekamais minimums. Ap 11% strādājošo, kuru ikmēneša alga ir no 1667 – 4583 eiro mēnesī, par pārsnieguma daļu vajadzēs maksāt 23% IIN, proti, tikpat daudz kā līdz šim. Savukārt par daļu, kas jau pārsniegs 55 tūkstošu eiro ienākumu gadā jeb 4584 eiro mēnesī, būs jāmaksā 31,4% IIN. Šādu lielo algu saņēmēju skaits, kurus tas varētu skart, patlaban ir ap 1% no visiem strādājošajiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija par atalgojuma lielumu šī gada maijā.
Masveida bezdarba nebūs
Lai arī pašvaldību pārstāvji izsaka pieņēmumu, ka nodokļu reformas rezultātā plānotais straujais minimālās algas palielinājums no pašreiz esošajiem 380 eiro mēnesī līdz 430 radīs bezdarba pieaugumu, īsti racionālu iemeslu šādiem apgalvojumiem nav, un tie balstīti vairāk uz emocijām.
Proti, palūkosimies, kas noticis citos gadījumos, kad tika palielināta minimālā alga. Piemēram, 2008.gadā minimālā darba samaksa bija 227,66 eiro mēnesī un tad šādu vai mazāku atalgojumu tā paša gada maijā saņēma 17,7%. 2009.gadā, kad minimālā alga tika palielināta līdz 256,12 eiro mēnesī – šādu vai mazāku atalgojumu tā paša gada maijā jau saņēma 23,7% strādājošo, turklāt 2011.gadā, kad minimālā alga auga līdz 284,57 eiro, šādu vai mazāku atalgojumu tā paša gada maijā jau saņēma 27,6% strādājošo. Taču
kopš 2012.gada strādājošo īpatsvars, kas saņem minimālo algu vai vēl mazāk, praktiski ir tikai samazinājies.
Proti, šajā gadījumā minimālās vai mazāka atalgojuma saņēmušo īpatsvars kopš 2008.gada auga ne tik daudz tāpēc, ka palielinājās valsts noteiktās minimālās algas apmērs, bet gan tāpēc, ka smagās ekonomiskās krīzes laikā strauji auga bezdarbs. Tas bija laiks, kad darba ņēmējs varēja diktēt nosacījumus un noteikt savu atalgojuma apmēru. Zemā atalgojuma un bezdarba dēļ Latviju šajā laikā pameta daudzi tās iedzīvotāji. Turklāt tad arī strauji pieauga ēnu ekonomikas īpatsvars, kas ļauj izdarīt pieņēmumu, ka daudzi uzņēmēji reāli maksāja lielāku atalgojumu, nekā to oficiāli uzrādīja.
Tiklīdz situācija sāka uzlaboties, tā jau 2012.gadā minimālās algas un zemāka atalgojuma saņēmēju skaits sāka rukt. Pretēji tam, ka arī 2015.gadā bija dzirdami izteikumi, ka uzņēmēji nespēs izturēt minimālās algas palielināšanu līdz 370 eiro un būs daudz bankrotu, oficiālā statistika parāda, ka šajā laikā saruka minimālās algas un vēl mazāku ienākumu saņēmēju īpatsvars, proti, 2016.gada maijā tādu bija vairs 21,1% no visu strādājošo skaita, un jau šī gada maijā, kad minimālā alga bija vēl par 10 eiro augstāka, šāda atalgojuma saņēmēju skaits saruka līdz 19,7%. Jāpiebilst, ka
šajos gados samazinājās arī ēnu ekonomikas īpatsvars un pēdējā laikā aug arī ekonomiskā aktivitāte,
piemēram, pēc CSP datiem, iekšzemes kopprodukts 2.ceturksnī, salīdzinot ar tādu paša laika periodu pērn, palielinājies par 4,1%.
No tā var izdarīt secinājumu, ka ne tikai valsts administratīvais lēmums par minimālās algas noteikšanu ir būtisks, bet gan paša darba tirgus nosacījumi, kuri laikā, kad pieaug ekonomiskā aktivitāte un samazinās bezdarbs, kļūst labvēlīgāki darba ņēmējiem. Tiesa, joprojām teju trešdaļa strādājošo ir gatavi samierināties ar atalgojumu, kas oficiāli nepārsniedz 500 eiro mēnesī. Taču spiediens uz darba tirgu aug. Par ko liecina arī vidējās darba samaksas pieaugums.
Pašvaldībām ieņēmumi augs
Pēc Finanšu ministrijas (FM) aprēķiniem, IIN reformas rezultātā valsts un pašvaldības kopumā „zaudēs” 153,6 miljonus eiro, kur pašvaldību daļa ir 128 miljoni eiro (pašvaldības saņem 80% no IIN ieņēmumiem). Tie ir virtuāli zaudējumi, kas būtu kļuvuši par iespējamiem ieņēmumiem, ja netiktu veiktas izmaiņas IIN likumos. Taču vienlaicīgi FM prognozē, ka nākamgad, salīdzinot ar šo gadu,
pateicoties ekonomiskai izaugsmei un arī citiem nodokļu un nodevu ieņēmumiem, pašvaldībām kopumā tiks par 90 miljoniem eiro vairāk.
Turklāt, tiek plānots, ka jebkurā gadījumā pašvaldības saņems 19,6% no visiem kopējiem valsts ieņēmumiem un, ja pašvaldību budžetos veidosies kādi iztrūkumi, tas tiks kompensēts no valsts pamatbudžeta.
Atsevišķu pilsētu mēri publiski minējuši, ka nodokļu reformas dēļ būs nepieciešams pārskatīt pašvaldības tēriņus un nāksies strādāt efektīvāk, taču diemžēl var izrādīties, ka tā nebūs pati par sevi saprotama lieta jebkurai Latvijas pašvaldībai. Piemēram, Daugavpils jaunais mērs Andrejs Elksniņš spējis sasolīt savas pilsētas iedzīvotājiem gan bezmaksas sabiedrisko transportu, gan pašvaldības aptiekas. Savukārt, Rēzeknes ilggadējais mērs sola ieguldīt arī pašvaldības naudu SPA celtniecībā.
Jāpiebilst, ka abas pilsētas no pašvaldību izlīdzināšanas fonda saņem ievērojamas subsīdijas. Piemēram, Daugavpils - kā nabadzīga pašvaldība - 2017.gadā papildus varētu saņemt 15 miljonus subsīdiju, bet Rēzekne – četrus miljonus. Galvenās naudas devējas izlīdzināšanas fondā ir tā saucamās „bagātās” pašvaldības, starp kurām ir galvaspilsēta Rīga, kas 2017.gadā fondā iemaksās vairāk nekā 91 miljonu eiro, tuvāk Rīgai esošās pašvaldības – Mārupe, Ādaži, Sigulda, Salaspils un vēl citas, kuras spiestas iemaksāt naudu fondā, lai arī tām, līdz ar iedzīvotāju skaita palielinājumu, aug arī nepieciešamība pēc investīcijām infrastruktūrā un izglītības iestādēs. Izlīdzināšanas fondā līdzekļus iemaksā arī Jūrmala un Ventspils. Kopumā valstī ir 15 šādas pašvaldības, bet subsīdijas no fonda saņem 104.
