Saeimas deputāte un Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Lolita Čigāne ("Vienotība") norāda, ka, samazinot PVN pārtikai, maznodrošinātie iedzīvotāji nebūšot galvenie ieguvēji. „Statistika daudzās valstīs, kur ir ieviests samazinātais PVN, liecina par to, ka tas tiešā veidā neatspoguļojas pārtikas produktu cenās. Ir neliels pārtikas produktu cenu kritums, bet labumu no tā gūst visa sabiedrība, tai skaitā turīgi cilvēki,” stāsta deputāte.
Turklāt pēc PVN samazināšanas grozā esot manāmas izmaiņas, kas nav par labu tādai veselīgajai un ikdienā nepieciešamajai pārtikai kā maize, piens, gaļa, olas. Esot vērojams pretējs efekts – patēriņš novirzās uz bezalkoholiskajiem, cukurotajiem dzērieniem un saldumiem, kā arī importētajiem augļiem un dārzeņiem.
„Nav runa par veselīgu pārtiku vien, ir runa par to, ka daudzi cilvēki, īpaši pensionāri, samaksājuši komunālos maksājumus, iet uz veikalu ne jau pēc našķiem, bet pēc maizes, piena un, iespējams, gabaliņa lētās desas. Tomēr daudzi cilvēki dzīvo šādā režīmā, jo daudziem pensija ir tiešām maza,” uzsver Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs Ingmārs Līdaka (ZZS).
Līdaka arī norādīja, ka ZZS ir vairakkārt nākusi ar priekšlikumiem samazināt PVN pārtikas produktu grupām, piemēram, maizes izstrādājumiem, gaļas produktiem, daļai augļu un dārzeņu. „Viņiem būtu jāiet komplektā ar ierobežojumiem peļņas gūšanai no šo produktu tirdzniecības,” norādīja deputāts, jo tirgotāji varētu meklēt iespējas nesamazināt cenas par attiecīgo apjomu.
Uz šo aspektu norādīja arī Čigāne: „Ir atsevišķi mazumtirgotāji, kas samazina cenas, bet ļoti daudzi ir tādi, kas samazina minimāli un pēc pāris mēnešiem atgriežas iepriekšējā cenu līmenī, neskatoties uz to, ka ir ievērojami samazināts PVN. Tā kā pārtikas produktu cenu samazinājums nav prognozējams un paredzams rezultāts.” Esot grūti noteikt robežas, kas ir veselīgais produkts: „Kurā brīdī beidzas maize un kurā sākas bulciņa.”
Tāpat samazinātā likme varot patēriņu novirzīt uz importētajiem augļiem un dārzeņiem, jo „tā cilvēkiem varētu būt pirmā izvēle, tā šķiet eksotiska”. Tas attiecīgi radītu sliktus priekšnoteikumus Latvijas mājražotājiem, sacīja Čigāne.
Maizes ražotājs, uzņēmuma „Cannelle Bakery” īpašnieks Ivars Skrebelis uzskata, ka patērētājs būtu ieguvējs no PVN likmes samazināšanas, savukārt uzņēmēju apgrozījuma apjomu tas neietekmētu:. „Es negribētu teikt, ka palielināsies apgrozījums. Uz kā pamata - vai tāpēc, ka maizi ēstu vairāk? Varbūt kāds našķus varētu nopirkt vairāk, ko ikdienā nevar atļauties. (..) Godīgi sakot, es pat īsti neredzu pamata PVN samazinājumam.” Tajā pašā laikā uzņēmējs pauda atbalstu PVN likmes samazināšanai vietējiem pārtikas produktiem.
Jau ziņots, ka ar ierosinājumu samazināt PVN pārtikai vai atsevišķām produktu grupām politiķi nāk klajā ik pa laikam. Arī pašlaik Saeimā skata šādu ierosinājumu, kas tur nonācis pēc tam, kad ieceri par PVN samazināšanu pārtikai atbalstīja vairāk nekā 13 tūkstoši cilvēku ar saviem parakstiem portālā „Manabalss”. Finanšu ministrija jau ir noraidījusi ierosinājumu samazināt PVN pārtikai.
