Stāsti

Ainavu dārgumu krātuvei iedzīvotāji pieteikuši 950 ainavas; aktīvākie vidzemnieki

Stāsti

Limbažu autoostā publiskais grāmatu plaukts gūst arvien lielāku piekrišanu

Iniciatīvu par darba nedēļas garuma samazināšanu eksperti dēvē par neatbilstošu situācijai

Ideju par darba nedēļas saīsināšanu eksperti dēvē kā neatbilstošu Latvijas situācijai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Portālā „Mana balss.lv” ievietota iniciatīva, kas aicina iedzīvotājus parakstīties par darba nedēļas saīsināšanu. Pašlaik Latvijā normālo darba laiku veido piecas darba dienas un kopumā 40 darba stundas nedēļā. Minētās iniciatīvas autors norāda, ka 32 stundu darba laiks nedēļā noteikts jau vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Austrijā, Somijā un vēl citās.

„Samazināt likumā noteiktās normālās darba stundas no 40 uz 32 stundām nedēļā. Šis samazinātais darba laiks dos sabiedrībai papildu brīvo laiku sev un priekš ģimenes, un citiem plāniem,” raksta iniciatīvas portālā „Manabalss.lv” autors Agris Cīrulis. Viņš arī norāda, ka pāreja uz īsāku darba nedēļu notikusi jau vairākās Skandināvijas un citās Eiropas valstīs. Ko par īsāku darba dienu saka uz ielas uzrunātie rīdzinieki?

''Ja viņš ir koncentrēts un tev īsā laikā jāizdara tas, tad tu neej tik daudz kafijas pauzēs vai uzpīpēt, vai vēl kaut ko. Tu vienkārši apsēdies un izdari to, kas tev ir jādara, un tu zini, ka pēc tam tev būs brīvais laiks,'' spriež Gunta.

''Ja jautā kā darba devējam, tad, protams, ka atbilde visdrīzāk ir - nē. Bet, ja jautās darbiniekam, protams, būs - jā. Bet vai viņš spēs pa tām 32 stundām sastrādāt to, ko viņš sastrādātu pa 40?'' vaicā Raimonds.

''Noteikti ir kaut kādas nozares, kur tas nebūtu iespējams, bet es domāju, ka biroja darbā noteikti [var]. Tas ir labi, jo atpūties cilvēks ir laimīgs cilvēks, tas ir viens. Otrs ir tas, ka mēs jau redzam, ka īpaši apmierināti kopumā neesam ar mūsu ierēdņu darbu un uzskatām, ka viņi tikai sēž un dzer kafiju, ja? Līdz ar to mēs tās stundas, kas ir jāpavada darbā, izmantotu produktīvi, strādātu. Un pārējā laikā varētu dzert kafiju ārpus biroja,'' savu viewdokli izklāsta Ieva.

Lai iniciatīva nonāktu Saeimā, nepieciešami vēl papildu seši tūkstoši parakstu.

Darba devēju konfederācijas darba tiesību eksperts Andris Alksnis šo iniciatīvu sauc par nepārdomātu, norādot, ka automātiski, samazinoties darba stundu skaitam, saruks arī ikmēneša atalgojums.

Darba devējiem būs jāmeklē papildu darbinieki, kuru reģionos jau pašlaik trūkstot. Samazinoties darba stundu skaitam, kādam būs atlikušās stundas jāstūrē sabiedriskais transports, jāapkalpo pircēji veikalā un tā tālāk.

''Ja darbinieki strādās 32 stundu darba nedēļu, viņiem arī atalgojums būs par 32 stundu darba nedēļu, nevis par 40. Nu ir jāsaprot, kā mēs gribam, lai attīstās mūsu ekonomika. Mēs neesam diemžēl tādā situācijā kā Skandināvija, kā Vācija vai citas valstis. Mums nav tāds labklājības līmenis. Ja, teiksim, tagad ir jauna ģimene, kurā abi vecāki strādā, viņi nopelna tik, cik viņi nopelna. Ja viņi abi pāriet uz 32 stundām, tad viņiem ir jāsaprot, ka viņu ienākumi diezgan būtiski samazināsies,'' skaidro ALksnis.

Latvijā jau patlaban daļa iedzīvotāju meklē papildu darbus un strādā pat divās un trīs darba vietās vienlaikus.

No vienas puses, iedzīvotāji šādā veidā „izdeg”, ir noguruši, bet, no otras puses, var vairāk nopelnīt. Labklājības līmenis Latvijā nav pielīdzināms Nīderlandei, Austrijai un citām iniciatīvas autora nosauktajām valstīm, tāpēc grūti iedomāties, ka iegūtās papildu astoņas stundas vairums iedzīvotāju patiesi pavadītu kopā ar ģimeni. Latvijas Universitātes Biznesa un ekonomikas fakultātes profesors Jānis Priede norāda - atpūtušies darbinieki ir produktīvāki darbinieki, taču Latvijā runāt par pāreju uz sešu stundu garu darba dienu pagaidām nevarot:

''Ja paskatās uz Eiropu, tad Latvijā mēs strādājam ļoti daudzas stundas, taču tajā pašā laikā produktivitātes līmenis ir viens no zemākajiem. Tas nozīmē, ka mēs tajās stundās, ko pavadām darbā, mēs radām ne pārāk lielu pievienoto vērtību attiecībā pret pārējām Eiropas valstīm. Ja mēs strādāsim mazāk stundu tautsaimniecībā, tad mēs radīsim mazāku vērtību. Piemēram, mazāk tiek saražotss preces un pakalpojumi. Tas nozīmē, tā ir tā vērtība, kas netiks ne saražota, ne pārdota. Tas nozīmē, ka automātiski mūsu ienākumi samazināsies. Saprotiet, tāpēc jau tie eksperimenti ir attīstītajās valstīs!''

Tāpat eksperti norāda, ka līdz zināmai robežai cilvēks var strādāt vairāk un efektīvāk, vairāk nopelnīt, taču, sasniedzot šo katram individuālo robežu, produktivitāte samazinās.

Lai panāktu, ka darbinieks ir produktīvs, labi atpūties un strādā vienā vienīgā darba vietā, nepieciešams palielināt darba pamata algu vai motivēt ar dažādām piemaksām.

Arī uzņēmēji kļūstot arvien elastīgāki, un tāpēc arvien izplatītāka kļūst strādāšana arī no mājām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti