Ministre līdzīgi kā iepriekš atzina, ka plānotā nodokļu reforma pirmos divus gadus būs grūtāka attiecībā uz ieņēmumiem valsts budžetā. Nepieciešamības gadījumā tiek arī izskatīta atkāpe no pašreizējā budžeta deficīta, bet nepārkāpjot mērķus iekļauties noteiktā deficīta rāmī.
Viņa precizēja, ka vidēja termiņa strukturālais deficīts ir 1% iekšzemes kopprodukta (IKP) un pieteikts vēl 0,4% no deficīts veselības aprūpes finansēšanai. Kopumā šogad budžeta deficīts plānots 1,1% apmērā no IKP jeb par 0,2% lielāks nekā iepriekšējā gadā.
Reizniece-Ozola noraidīja iepriekš ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (“Vienotība”) pausto, ka nodokļu reforma budžeta deficītu palielinās līdz 2%. Tas esot sasteigts un nepamatots aprēķins.
Pašlaik nodokļu stratēģijas pārrēķini esot tuvu tam, lai līdzsvarotu ieņēmumus un iztrūkumu. Uz šo brīdi aprēķinātais mīnuss ir 13-14 miljoni eiro. Pašlaik ministrija turpina meklēt kompensācijas mehānismus.
Komentējot iecerētās reformas virzību, ministre atzina, ka nedaudz jūtama “deķīša vilkšana katram uz savu pusi”, tomēr kopējo fokusu esot izdevies noturēt. Tāpēc viņa ir pārliecināta, ka ar šādu diskusiju sākumu nodokļu stratēģiju spēs novest līdz galam.
Ziņots, ka Finanšu ministrija nākusi klajā ar piedāvājumu plašākām nodokļu izmaiņām, slogu pārnesot no darbaspēka uz kapitāla nodokļiem. Iecerēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi samazināt līdz 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā noteikt IIN likmi 23% apmērā. Savukārt kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, bet 0% likmi reinvestētajai peļņai. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.
Ministrija arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro (pašlaik 380 eiro), kā arī atcelt solidaritātes nodokli. Tāpat paredzēts noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu.
Eksperti norāda, ka šādas izmaiņas īstermiņā mazinās budžeta ieņēmumus, taču to var segt netiešie ieguvumi.
