ES līderu neformālajā sanāksmē diskusijas par septiņu gadu budžetu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Briselē tiekas 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji. Briti uz sanāksmi nav aicināti, jo šī ir neformāla līderu tikšanās. Taču sarunas šoreiz ir nevis par Lielbritānijas izstāšanos, bet gan par to, kāda būs Eiropa pēc “Brexit”. Precīzāk – kādas būs tās institūcijas un kāds būs nākamais septiņu gadu budžets.

Par nākamo septiņu gadu budžetu gaidāmas smagas sarunas. Šī ir pirmā reize, kad valstu līderi ir sanākuši kopā, lai par to runātu. Lielais jautājums ir, kā aizlāpīt robu pēc Lielbritānijas izstāšanās. Vairākas valstis atbalsta pat budžeta palielināšanu, bet Nīderlande, Austrija, Zviedrija un Dānija ir kategoriski pret to.

Tāpat arī tiks runāts par to, vai nākamo septiņu gadu budžetu pieņems šis parlaments vai arī nākamais, ko ievēlēs nākamā gada maijā.

“Mums ir jāizlemj, vai palielināt budžetu un atrast tam naudu, Eiropas resursus, nodokļus, vai arī samazināt kādas no esošajām vecajām programmām,” sacīja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

Latvijas atbalsta budžeta palielināšanu. “Lielbritānijas robu būtu vēlams aizpildīt, bet uzreiz es gribu pateikt, klausoties citas valstis – tas būs ļoti, ļoti grūti. Jo lielākoties valstis to nevēlas. Interesanti, ka dažas valstis vēlas vairāk deputātus parlamentā, kas man šķiet ļoti pretrunīgi,” norādīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība).

ES budžetā jāatvēl pietiekami daudz līdzekļu Kohēzijas politikai, uzsvēra Kučinskis.

Viņš arī norādīja, ka līdzšinējās milzīgās atšķirības tiešmaksājumu jomā nav pamatojamas, jo lielākā daļa izmaksu ES lauksaimniekiem ir vienādas.

Diskutējot par izglītību, pētniecību un inovācijām, tika norādīts, ka šīs jomas ir vienlīdz svarīgas, lai turpinātu ekonomisko un sociālo konverģenci – ir jānodrošina, lai visu ES dalībvalstu zinātniekiem būtu vienlīdzīgas iespējas piedalīties zinātnes, pētniecības un izglītības telpas attīstībā.

Tāpat Eiropadomē tika uzsvērts, ka Latviju interesē savlaicīga vienošanās par nākamo ES daudzgadu budžetu, lai netiktu kavēta fondu un projektu ieviešana.

Tikmēr Nīderlandes premjers Marks Rute ir starp tiem, kuri uzskata, ka kopējam budžetam pēc 2020.gada būtu jākļūst mazākam: “Mēs varam iegūt papildu naudu, modernizējot budžetu, bet mums ir jāsamazina kopējais budžeta apjoms, jo Lielbritānija izstājas.”

Savukārt Luksemburgas premjers Ksavjē Betels ir gatavs apsvērt iespēju maksāt vairāk, ja pārskata arī izdevumus: “Mēs nevaram pirms mēneša nolemt, ka mēs gribam uzlabojumus ārējo robežu apsardzē, kultūras un izglītības jomā, kā arī daudzos citos jautājumos, bet nemaksāt par to vairāk.”

Jautājums ir arī par to, kā izskatīsies Eiropas Parlaments un cik tajā būs deputātu pēc britu izstāšanās no ES. Britiem ir 73 deputātu vietas. Šobrīd plānots, ka daļu no tām pārdalīs citām valstīm, nevis likvidēs. Proti, 27 vietas pārdalīs jau esošajām dalībvalstīm, kas nav proporcionāli pareizi pārstāvētas. Igaunija iegūs vienu vietu klāt savām jau esošajām sešām vietām. Latvijai nekas nemainīsies – mums paliek astoņas deputātu vietas. Kopējais deputātu skaits tomēr samazināsies no 751 uz 705.

Gaidāms, ka šādu Eiropas Parlamenta pārkārtošanu konceptuāli atbalstīs arī valstu līderi.

Būs diskusijas arī par to, kurš un kā kļūs par Eiropas Komisijas (EK) prezidentu pēc vēlēšanām, jo valstu līderi neatbalsta Eiropas Parlamenta pozīciju, lai par EK vadītāju automātiski kļūst pēc vēlēšanām lielākās partijas izvirzītais kandidāts. Valstu vadītāji vēlas paši lielāku ietekmi šajā izvēles procesā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti