ES Kopējā lauksaimniecības politika pastāv kopš 1962. gada. Eiropas Komisija, to pārskatot, aicina lielāku atbildību piešķirt dalībvalstīm tieši iedalītā finansējuma ieguldīšanā. Tiesa, valstīm paturot kopējos vides, klimata pārmaiņu un ilgtspējas mērķus, kā veselīgas pārtikas nodrošināšana vai nodarbinātība lauku apvidos.
''Kopējai lauksaimniecības politikai ir jābūt daļai no pārejas uz ilgtspējīgāku ekonomiku. Mūsdienās mēs saskaramies ar daudziem izaicinājumiem, bet ir arī vairāki pozitīvi faktori, kas dod labumu lauksaimniecības un pārtikas nozarei. Piemēram, kopējā politikā var labāk pielāgot tehnoloģijas, kas vienkāršo lauksaimnieku ikdienas dzīvi.
Jaunajai sistēmai būtu jāsamazina birokrātija, jāuzlabo kopējās lauksaimniecības politikas saskaņotība ar citu nozaru politikām un jāpalīdz uzraudzīt rezultātus,''
stāsta par darbvietām, izaugsmi, ieguldījumiem un konkurētspēju atbildīgais EK pārstāvis Jirki Katainens.
Eiropas Komisijas priekšlikumu vidū ir veicināt moderno tehnoloģiju izmantošanu, tiekties nodrošināt iedzīvotāju prasības veselīgas pārtikas, kā arī dzīvnieku labturības jautājumos. Tāpat rosināts izveidot Eiropas līmeņa platformu riska pārvaldībā, lai palīdzētu lauksaimniekiem pārvarēt klimata pārmaiņu izraisītos apstākļus, tirgus nestabilitāti vai citus riskus. Eiropas Komisijas ieskatā turpmāk lauksaimniecības politikas finansējums vairāk jāvērš uz konkrētiem rezultātiem, to uzsver EK lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans:
''Kopējā lauksaimniecības politika vienmēr bijusi vienota visās dalībvalstīs, un tas pats princips tiks ievērots arī turpmāk.
Komisijas paziņojumā īpaši uzsvērta nepieciešamība lauksaimniecībā piesaistīt jauniešus un fiksēt tos šķēršļus, ar kuriem viņi saskaras, lai vispār varētu uzsākt savu lauksaimniecisko darbību.
Es uzskatu, ka jaunajiem lauksaimniekiem ir vajadzīgs atbilstošs atbalsta kopums gan Eiropas Savienības, gan dalībvalstu līmenī. Tieši dalībvalstis ir vislabākajā situācijā, lai veicinātu paaudžu atjaunošanu nozarē, izmantojot tādus instrumentus kā zemes regulēšana, nodokļi, mantojuma tiesības un teritoriālā plānošana.''
Atbalsts lauksaimniekiem turpināsies tiešo maksājumu sistēmā. Diskusija par Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni norit kopš februāra, un visus tiesību aktu priekšlikumus, lai izpildītu iepriekšminētos uzdevumus, EK plāno iesniegt līdz vasarai.
