Eiropas Parlaments lēmumu par viesabonēšanas tarifiem pieņēma šī gada 6. aprīlī, un debatēs deputāti to nodēvēja par lielu Eiropas patērētāju uzvaru.
Dokuments paredz, ka cilvēki citās ES valstīs par iepriekš noteikto samaksu varēs zvanīt un sūtīt īsziņas, lietot internetu un tiešsaistes kartes, publicēt foto sociālajos medijos un veikt citas darbības.
Cīņa gara un smaga
Cīņa par viesabonēšanas atcelšanu ES bija gara un smaga. Tā ilga vairāk nekā desmit gadus. Tādēļ tagad Eiropas iestādes nekautrējas šo notikumu atzīmēt.
Tā, piemēram, īpašo uzrunu par godu viesabonēšanas beigām Eiropas Parlamenta deputātiem sacīja tā priekšsēdētājs Antonio Tajāni.
"Es ar lepnumu varu paziņot, ka šodien, 2017. gada 15. jūnijā, Eiropas Savienībā beidzas maksas viesabonēšanas ēra. Tas ir būtisks sasniegums," uzsvēra Tajāni.
Sākotnēji mobilo sakaru operatori asi iebilda pret Eiropas Komisijas (EK) mēģinājumiem jaukties viņu biznesā un noteikt cenu politiku.
Bijusī ES digitālo lietu komisāre Nelli Krusa savulaik brīdināja, ka nekad nevajag par zemu novērtēt inerces spēku. Šis vēstījums bija domāts telekomunikāciju uzņēmumiem, kuri sīvi pretojās pārmaiņām.
Tomēr, tā kā patērētāji daudzās valstīs arvien turpināja sūdzēties, ka mobilo sakaru operatori sāk piestādīt simtiem un reizēm pat tūkstošiem eiro lielus rēķinus par telefona izmantošanu atvaļinājuma vai darba brauciena laikā, Briseles politiķi turpināja rīkoties.
Sākumā tika panākta pakāpeniska zvanu tarifu samazināšana. Bet pēdējos pāris gados tika ierobežoti arī mobilā interneta lietošanas tarifi ārzemēs. Un no šī brīža, ceļojot pa Eiropu, visi varēs runāt tikpat lēti kā savās mājās.
Atbildība uz regulatoriem
Eiropas patērētāju aizsardzības centra BEUC direktore Monika Gojēna to nodēvēja par būtisku ieguvumu patērētājiem visā Eiropā.
Tomēr viņa piebilda, ka tagad lielākā atbildība gulstas uz vietējiem regulatoriem, kuriem būs jāseko, lai operatori neceltu vietējo sarunu cenas.
Telekomunikāciju eksperti arī uzskata, ka lēmums dos lielākas iespējas mazajiem un virtuālajiem telekomunikāciju operatoriem. Tiesa, neilgi pirms noteikumu stāšanās spēkā vairāki mobilo sakaru operatori, tostarp Latvijā strādājošās kompānijas, paaugstināja pakalpojumu cenas.
Mūsu valstī Konkurences padome jau ir uzsākusi pārbaudi par to, kādēļ visi trīs lielākie mobilo sakaru operatori ir vienlaicīgi nolēmuši pacelt tarifus. Kompānijas to daļēji skaidro ar to, ka ir audzis mobilā interneta lietošanas apjoms un tādēļ ir bijis nepieciešams pārskatīt tarifu plānus. Tomēr netiek slēpts, ka daļēji tas ir saistīts arī ar viesabonēšanas maksas atcelšanu.
Citās valstīs atsevišķas kompānijas ir pieprasījušas pagaidu atkāpes no viesabonēšanas atcelšanas. Starp tām, piemēram, ir Somijas kompānija "Elisa", kas saviem klientiem piedāvā neierobežotu interneta apjomu. Savukārt citi operatori draud pilnībā pārtraukt piedāvāt viesabonēšanas pakalpojumus un nodrošināt zvanus tikai savas valsts teritorijā.
Tomēr EK uzsver, ka atkāpes no prasībām ir pieprasījuši tikai 36 no kopumā aptuveni 1000 operatoru.
Jāatzīmē, ka, pat ja no klientiem papildu maksa par mobilā telefona lietošanu citā Eiropas valstī vairs netiks pieprasīta, kompānijas turpinās viena otrai maksāt, kad tās klients atrodas ārzemēs un izmanto svešu tīklu. Atsevišķi mazie operatori nav apmierināti ar šo tā dēvēto vairumtirdzniecības cenu. Tomēr arī šajā jomā tuvākajos gados ir noteikts cenu kritums, kas mazinās radītos zaudējumus.
Eksperti paredz, ka līdz ar viesabonēšanas atcelšanu strauji pieaugs mobilā interneta izmantošana ārzemēs. Līdz šim klienti ir baidījušies lietot internetu ārpus savas valstīs. Tagad šīm bailēm būtu jāpaliek pagātnē.
