Tas būtiski samazinās elektroenerģijas izmaksas visiem sezonāla rakstura elektroenerģijas patērētājiem – gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām. Lielākie elektrības patērētāji ar jaudu virs 100 ampēriem to uz 9 mēnešiem varēs arī samazināt, ne tikai atslēgt.
Ministrija piedāvā arī “tehnisku risinājumu, kā OIK fiksētās daļas kopējo apmēru izlīdzināt uz vairākiem gadiem, kas ļaus samazināt OIK fiksētās daļas straujāku pieaugumu šobrīd visiem patērētājiem”.
Obligātās iepirkuma komponentes jeb OIK sistēmu, kas ir visu elektrības patērētāju rēķinos iekļautais atbalsta maksājums “zaļās enerģijas” ražotājiem, no šī gada mainīja. Iepriekš atbalsts “zaļās enerģijas” ražotājiem bija piesaistīts patērētajai enerģijai – kā konkrēts tarifs par katru patērēto kilovatstundu. No šī gada OIK maksā gan kā fiksēto tarifu par katru patērēto kilovatstundu - un šis maksājums samazinājies -, gan kā “jaudas OIK par ampēriem”, kas ir fiksētais tarifs par pieslēguma jaudu. Jo pieslēguma jauda lielāka, jo lielāks fiksētais maksājums. Tas darīts, lai samazinātu elektrības rēķinus lielajiem ražotājiem. Tomēr reforma krietni palielināja elektrības rēķinus patērētājiem ar lielām pieslēguma jaudām, kuras pilnā apmērā tiek izmantotas tikai dažus mēnešus gadā, piemēram, atsevišķiem lauksaimniekiem un būvniekiem.
Taču tas nozīmēs, ka energointensīvo uzņēmumu ieguvums nedaudz samazināsies, “taču četru gadu periodā tas tiks atgūts”, skaidroja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”).
Iepriekš Ašeradens īpaši uzsvēra, ka reformējot mērķis bija panākt, lai Latvijas rūpniecībai elektroenerģijas cenas būtu konkurētspējīgas, un šis mērķis bija sasniegts.
Pieslēgumiem ar sezonālu patēriņu (gan juridiskām personām, gan mājsaimniecībām) jau šobrīd ir iespēja atteikties no jaudas uz laiku līdz 6 mēnešiem.
Līdz šā gada 1. aprīlim plānots mainīt regulējumu, lai šādos gadījumos būtu arī iespēja atteikties no jaudas bez garantētas jaudas atgriešanas uz 9 mēnešiem.
Papildus plānots piedāvāt arī iespēju pieslēgumiem ar jaudu virs 100 ampēriem samazināt jaudu uz laiku līdz 9 mēnešiem, ja noteiktu periodu gadā jauda tiks izmantota efektīvi (efektivitātes kritērijs būs zināms 3 nedēļu laikā pēc regulatora noteiktā priekšlikumu izteikšanas perioda).
“Regulators kā sistēmas sargs pastāv uz to, ka šajos trijos mēnešos ir ļoti efektīvi jālieto šī te jauda. Tā ir tehniska diskusija. Es te neredzu nepārvaramus šķēršļus, bet tā ir problēma, par kuru mēs neesam galēji vienojušies,” sacīja Ašeradens.
Mājsaimniecības ar lielu pieslēguma jaudu, bet mazu elektroenerģijas patēriņu, ministrija prioritāri aicina izvērtēt esošā pieslēguma jaudas nepieciešamību un atteikties no nevajadzīgās jaudas, samazinot to bez maksas līdz nepieciešamajam līmenim. To var izdarīt, sazinoties telefoniski ar AS “Sadales tīkls” vai elektroniski portālā www.sadalestikls.lv.
Vienlaikus līdz šā gada 1. aprīlim plānots mājsaimniecībām piedāvāt iespēju gada laikā atjaunot pieslēguma jaudu uz vienu mēnesi, sedzot tikai tehniskās izmaksas.
Elektroenerģijas patērētājus, kuriem ir tā saucamie “nulles” pieslēgumi, kas vēsturiski izveidoti ar augstu amperāžu, bet šobrīd elektroenerģija netiek patērēta, ministrija aicina rast individuālus risinājumus, konsultējoties ar AS “Sadales tīkls” darbiniekiem.
Vienlaikus Ekonomikas ministrija tuvāko dienu laikā iesniegs priekšlikumu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā OIK fiksētās daļas samazināšanai tuvākajos gados, lai mazinātu “jaudas OIK par ampēriem” - fiksēto tarifu par pieslēguma jaudu.
“Par ceturtdaļu mazāks ieguvums būtu rūpnieciskajiem ražotājiem, un par ceturtdaļu mazāks būtu spiediens uz tiem, kuriem ir izmaksu pieaugums neefektīvajā pusē, kas ir saistīts ar fiksēto pieslēguma maksas izveidošanu,” skaidroja ministrs.
Zemnieku Saeima Latvijas Televīzijai apstiprināja, ka ar risinājumu ir apmierināti un draudi izteikt ekonomikas ministram neuzticību vairs nav spēkā.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Jānis Dzenis gan uzsvēra, ka pie šāda rezultāta vajadzēja nonākt jau agrāk.
“Tas ir ļoti cerīgi, kas šodien tika runāts. Dīvaini, ka to visu nevarēja izdarīt jau agrāk,” sacīja Dzenis.
“Vispirms mēs kaut ko darām, pēc tam sākam domāt, ko mēs esam izdarījuši, un tad nonākam līdz kādam loģiskam risinājumam. Tas, kas, protams, paliek kā lielākais slogs, tas ir pats OIK kā tāds, kur vajag skatīties un sekot līdzi, kas tur notiek, jo zināmā mērā liela daļa afēras tur ir,” pauda Dzenis.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš stāstīja, ka ministrijas izstrādātie priekšlikumi ir solis pareizā virzienā. Endziņš ir pārliecināts, ka jaunais piedāvājums jaudu mazināšanai būs piemērots sezonālo darbu veicējiem. Tikmēr fiksētās daļas mazināšanas ietekme vēl esot jāaprēķina.
“Tas, kas bija problēma – saprast, kādā veidā atrisināt tos radikālos galus, kur pieaug pēkšņi [maksājums] vairākas reizes. Principā tās rekomendācijas un priekšlikumi, kas ir izstrādāti, pirmajā skatā, šķiet, ka ir pareizajā virzienā. Paši gan vēl nākamnedēļ vērtēsim, un līdz pieņemšanai arī vēl laiciņš ir palicis, bet izskatās, ka ejam uz priekšu,” sacīja Endziņš.
OIK finansēšanas modeļa maiņa no šā gada 1. janvāra ir viens no Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem risinājumiem Rūpniecības atbalsta programmā. Mērķis ir panākt zemākas izmaksas par elektroenerģiju gan vietējiem rūpniecības uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem.
KONTEKSTS:
Trešdien, 15.februārī, "Zemnieku saeima" paziņoja, ka elektrības cenu dēļ martā gaidāmajā kongresā varētu prasīt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (“Vienotība”) demisiju. “Valdībai jābūt ļoti fleksiblai, lai šādas kļūdas ļoti īsos termiņos novērstu. Ja tas tiks izdarīts, protams, mēs nekādas prasības neizvirzīsim,” piebilda “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs.
Regulējuma izmaiņas, kas ietekmēja elektroenerģijas jaudu maksājumus, par ko sašutumu pauda lauksaimnieku organizācija “Zemnieku saeima”, pieņemtas jau 2016.gada beigās. Savukārt zemniekiem būtiskā iespēja uz laiku samazināt nepieciešamās jaudas bija tikai "Sadales tīklu" noteiktais pagaidu risinājums.
