Eksports mēreni aug, un mainās arī tā struktūra – skaitļi un fakti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Latvijā jau tradicionāli importa apmērs pārsniedz eksporta, proti, mēs paši vairāk preces ievedam no ārvalstīm nekā spējam eksportēt. Lielā mērā tas ir bijis saistīts ar pašu eksporta struktūru, jo Latvija daudzus gadus pārsvarā eksportēja starpproduktus, par kurām nav iespējams saņemt visaugstāko iespējamo cenu. Taču lēnām notiek pozitīvas pārmaiņas.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017.gada februārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums salīdzinājumā ar janvāri pieauga par 1,4%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri - par 6,1%. Salīdzinājumā ar janvāri preču eksporta un importa vērtība pieaugusi attiecīgi par 3% un 0,1%, bet gada kāpums attiecīgi bija par 5,7% eksportā un 6,5% importā.

Tiesa, kopumā pērn, salīdzinot ar 2015.gadu, eksporta apmērs gan nedaudz saruka. Gluži tāpat kā samazinājās arī eksporta apmēri. Lielā mērā tas saistāms ar ekonomikas izaugsmes sabremzēšanos un nepietiekamu investīciju apmēru ekonomikā.

Taču vienlaicīgi jānorāda uz vairākām svarīgām pozitīvām iezīmēm eksporta struktūrā. Proti, šī gada februārī ir fiksēts ievērojams pakalpojumu eksporta vērtības kāpums – par 10,1%. Tāpat ne mazāk svarīgi ir uzsvērt, ka

pēdējo trīs gadu laikā Latvijas eksports ir kļuvis daudzveidīgāks, arvien vairāk var dzirdēt par jaunu inovatīvu un nišas produktu radīšanu,

un līdz ar to katrā preču eksporta grupā arvien mazāk jūtama viena preču veida dominance, analīzē norāda Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce.

Latvijas Bankas ekonomiste atklāj - piemēram, "Baltic Extra" plāno būvēt graudu pārstrādes ražotni, kurā ražos dažādus miltu maisījumus, liekot uzsvaru uz bezglutēna miltu maisījumu ražošanu, tostarp par bezglutēna produkciju ir izrādīta nopietna interese Saūda Arābijā. Savukārt piena pārstādes uzņēmums "Baltic Dairy Board" februārī nosūtījis pirmo piena proteīna pulvera kravu uz ASV, un šogad kompānija plāno palielināt savu apgrozījumu par vismaz 50%.

Pateicoties noieta pieaugumam tādos tirgos kā Izraēla, Īrija un Grieķija, "Orkla Confectionery & Snacks Latvija" palielinājis zefīru eksportu līdz 52% no saražotā apjoma. Arī zivju pārstrādes uzņēmumos norit aktīvs darbs pie jaunu eksporta tirgu piesaistes, lai aizstātu NVS valstīs zaudēto produkcijas noietu, piemēram, zivju pārstrādes uzņēmums "Līcis-93" šogad nogādājis pirmās produkcijas kravas uz Kolumbiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Latvijas galvenie ārējās tirdzniecības partneri ir kaimiņvalstis.

Tā, piemēram, uz Lietuvu tiek eksportēts 17,5%, uz Igauniju – 11,6%, uz Vāciju– 7,6% un uz Dāniju – 6,1% no eksporta kopapjoma. Arī preces Latvijā galvenokārt tiek ievestas no kaimiņiem – nozīmīgākie importa partneri ir Lietuva (19 % no importa kopapjoma), Vācija (12%), Polija (9,7 %) un Igaunija (7,3 %).

Jāpiebilst, ka arī ar Krieviju, neskatoties uz visai sarežģītajām politiskām attiecībām, tirdzniecība kļūst rosīgāka un eksports mēreni pieaug. Latvijas kopējā eksportā februārī Krievija veidoja 8,1 %, bet importā - 9,6 %.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti