Eksperts: Uz kopējā ES fona esam lieli ieguvēji

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Mēs varam saukt sevi par ārkārtīgi lieliem ieguvējiem uz kopējā Eiropas fona, jo Latvijai piešķirti lielāki līdzekļi nekā sākumā plānots, kamēr pārējā Eiropa savilks jostas, intervijā Latvijas Radio norādīja Eiropas Savienības lietu eksperts, Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks Mārtiņš Daugulis.

Pēc vasaras atvaļinājumiem un brīvdienām, Eiropas Savienības institūcijās Briselē un Strasbūrā uz jaunu darba cēlienu atgriežas ierēdņi un amatpersonas. Vēl ir līdz galam jāapstiprina kopienas daudzgadu budžets, bet jau nākamgad Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Politiķi tām jau gatavojas, un tiek apspriestas arī augstāko amatpersonu kandidatūras, tostarp Latvijas premjera Valda Dombrovska iespējas kļūt par Eiropas Komisijas prezidentu.

Ierēdņu galvenie prioritārie virzieni balstās uz diviem pīlāriem, norāda Mārtiņš Daugulis. Pirmkārt, Eiropai jātiek ārā no krīzes un jānovērš cēloņi, kuri varētu izraisīt nākamo krīzi. Otrkārt, jādara viss, lai Eiropa kāpinātu savu konkurētspēju. Tas nozīmē arī pilnvērtīga tirgus izveidošanu. Eksperts uzskata, ka vēlēšanas Eiropas Parlamenta darba kārtībā neko nemaina.

Kā pirmo un svarīgāko jautājumu, ar kuru jātiek galā Briselei un Strasbūrai, Daugulis nosauc banku uzraudzību, taču šī jautājuma risināšana iet roku rokā ar skaidra mehānisma noteikšanu gadījumā, ja sākas jauna banku krīze.

„Norisinās diskusijas, par ko iestājas arī Latvija, ka būtu nepieciešams kopējais garantijas fonds, no kura šādu krīžu gadījumā ir iespējams paņemt līdzekļus,” skaidro Daugulis.

Runājot par Eiropas budžeta pieņemšanu, eksperts norāda, ka atlikuši ir tikai tehniski labojumi un apstiprināšana, jo paspriests tas ir jau pavasarī.

Mēs varam saukt sevi par ārkārtīgi lieliem ieguvējiem uz kopējā fona, jo līdzekļi, kas piešķirti Latvijai, ir lielāki nekā sākotnēji Eiropas Komisija gribēja piešķirt. Tas ir uz kopējā fona, kad citiem budžets tiek samazināts,” uzsver Daugulis.

Latvijas pārstāvju darbu Eiropas Savienības institūcijās Daugulis vērtē kā ārkārtīgi produktīvu.

„Kur vēl Latvijai kāds pienes 640 miljonus,” saka eksperts un skaidro, ka Eiropa nav labdaris, kur kāda valsts grib dot otrai naudu. „Tas nav ne cilvēka, ne valsts dabā.”

Komentējot Latvijas kandidāta iespējas nokļūt EK priekšsēdētāja amatā, Daugulis norāda uz algoritmu, pēc kura kandidāts tiek ievēlēts, un visas pazīmes liecina, ka Latvijas un Igaunijas kandidātiem varētu būt lielas izredzes.

„Viņš nedrīkst būt no lielas valsts, lai neizjauktu līdzsvaru. Eiropā visi ir par balansēšanu. Viņam jābūt no eirozonas valsts un nedrīkst būt no dienvidu valsts, ņemot vērā dienvidu pēdējā laika problēmas,” norāda Daugulis, taču piebilst, ka politikā var būt arī pārsteigumi, jo neviena lielvalsts neļaus citai lielvalstij ieņemt vadošu amatu. „Vismaz šajā gadījumā tā ir kompromisu māksla.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti