Viņš norādīja, ka padomju atjaunošana pirms gada bija pareiza rīcība, jo uzņēmumu pārvaldībā padomes ir nepieciešamas. Tiesa, tām ir jābūt nepolitizētām.
Kalniņš, kurš piektdien plašāk prezentēs pētījumu par valsts kapitālsabiedrību padomju darbību kopš to atjaunošanas, atzina, ka salīdzinājums ar agrākajām padomēm ir jāvērtē piesardzīgi. Tolaik padomes, kā viņš izteicās, „reizēm pat brutāli izmantoja partiju kasu barošanai” un bija tik degradētas, ka ir grūti ko neuzlabot. Pašreizējā situācija, lai arī ir krietni labāka, tomēr ne ideāla.
Tāpat, salīdzinājumā ar laikiem pirms padomju likvidēšanas, šobrīd ir precīzāk noteikti uzņēmumu mērķi.
Kalniņš norādīja, ka viena no lietām, kas jārisina, ir ierēdņu spēja darboties uzņēmējdarbībā – vai viņiem pietiek zināšanu un prasmes uzņēmējdarbībā, lai pārvaldītu valsts kapitālsabiedrības.
Uzņēmumu padomes atjaunoja VAS "Latvijas valsts meži", VAS "Latvijas dzelzceļš", VAS "Latvijas pasts", VAS Starptautiskā lidosta "Rīga"", VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" ir uzdots izveidot līdz šā gada 31.maijam, liecina valdības lēmums.
Līdz 2016.gada 30.septembrim padome ir jāizveido VAS "Latvenergo", bet līdz 31.decembrim – VAS "Valsts nekustamie īpašumi", AS "Augstsprieguma tīkls", VAS "Latvijas loto", VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija", VAS "Latvijas gaisa satiksme", AS "Pasažieru vilciens".
Valsts un pašvaldību uzņēmumu padomes tika likvidētas finanšu krīzes laikā 2009.gadā ar nolūku ietaupīt valsts budžeta līdzekļus. Tomēr OECD, kurā Latvija iestājās, paģērēja to atjaunošanu, gan norādot, ka padomēs ir jāstrādā profesionāļiem. Viņu funkcijas, tāpat kā privātuzņēmumos, ir akcionāru interesēs pārraudzīt valdes darbu, piedalīties uzņēmuma darbības vidēja termiņa stratēģijas izstrādē, raudzīties, kā tiek sasniegti finanšu un nefinanšu mērķi, kā arī atlaist un iecelt valdi.
Laikā, kamēr valsts kapitālsabiedrībās nebija padomes, to uzraudzību pārsvarā nodrošināja tikai viens atbildīgās ministrijas augsta ranga ierēdnis.
