Viņš norādīja, ka lielajiem zemniekiem ir vieglāk noturēt savas saimniecības, ja tās piemeklē tādi plūdi kā augustā Latgales lauksaimniekus. Taču mazajiem tas ir grūtāk. “Apdrošināšanas risinājums Latgalē nav nostrādājis,” secināja Cimermanis.
Kopumā Latgalē tikai 18 zemnieki ir apdrošinājuši savus īpašumus.
Vienlaikus Cimermanis pauda pārliecību, ka plūdos cietušie zemnieki pārdzīvos vienu neveiksmīgu gadu. Par to liecina arī optimisms, ko var just no Latgales zemniekiem. Šobrīd gan ar kompensāciju izmaksu ir jārīkojas pēc iespējas ātrāk, jo priekšā ir jauni lauksaimniecības darbi, kur arī ir jāiegulda nauda.
Jau skeptiskāks ir Balvu novada domes vadītājs Aigars Pušpurs, kurš atzina, ka zemnieki bija plānojuši lielāku ražību šogad. Viņš izteica cerību, ka neviens zemnieks neizputēs, taču nepauda par to pārliecību.
Ziņots, ka lietavu un plūdu radīto seku dēļ 27 novados Latgalē un Vidzemē izsludināta ārkārtas situācija lauksaimniecības sektorā. Valdība uzdevusi Zemkopības ministrijai līdz oktobrim apzināt zemniekiem nodarītos zaudējumus, par kuru kompensēšanu Ministru kabinets varētu spriest novembrī.
