Grūtības nākamajos gados varētu piemeklēt Eiropas Savienības fondu finansēto būvniecības nozari, tādēļ valstij jau šobrīd jāparedz rezerves, kuras izmantot brīdī, kad Eiropas Savienības finansējums samazinās.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes vērtējuma, šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo, valsts ekonomika augusi par 1,2%, bet, salīdzinot ar iepriekšējā gada periodu, – pat par 4%. Lielāko ietekmi uz pieaugumu devusi izaugsme apstrādes rūpniecībā, būvniecībā un tirdzniecībā.
“No valsts puses darāms ir tas, ka kaut kādus līdzekļus vajag pieturēt. Proti, tad, kad fondi beidzas, tad lai ir nauda, kas nāk iekšā nozarē, un publiskā pieprasījuma pusi varētu pieturēt,” sacīja Āboliņš.
“Diemžēl pagājušajā gadā bija tā, ka beidzās fondi, beidzās budžeta līdzekļi, beidzās pieprasījums privātajā sektorā, un rezultātā bija 20% kritums [būvniecības nozarē]. To nevajadzētu otro reizi pieļaut, un budžetam jābūt instrumentam, kas ļautu izlīdzināt šīs ekonomiskās svārstības,” uzsvēra Āboliņš.
Pēc ekspertu vērtējuma, šobrīd būvniecībā atkarība no Eiropas Savienības fondu finansējuma lēšama 30% - 40% apmērā. Tāpat nav zināms, kādas sekas uz ekonomiku nākamajos gados atstās “Brexit” process jeb Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienibas (ES) un ar to saistītais Eiropas Savienības budžeta samazinājums. Šobrīd ES fondu līdzekļi nodrošina 3% - 4% no ekonomikas apjoma.
