Padomes loceklis, “Swedbank” ekonomists Mārtiņš Kazāks skaidro, ka darba tirgus lēnām uzkarst. Algas jau pāris gadu aug straujāk par ražīgumu. Līdz ar to mūsu eksportētāji drīz zaudēs konkurētspēju.
Vienlaikus uzņēmēji, ņemot vērā grūti paredzamo nodokļu politiku un tieslietu problēmas, nav ieinteresēti investēt, piemēram, modernās tehnoloģijās, kas savukārt celtu ražīgumu. Taču pastāv jau sen zināmas receptes, kā šo situāciju risināt.
“Diemžēl vai par laimi, jaunu divriteni izgudrot nevajag. Jādara visas iepriekš izrunātās lietas, sākot ar straujāku struktūrfondu apguvi, izglītības reformu, nodokļu skaidrību un tiesiskās vides uzlabošanu, lai uzņēmējiem būtu lielāka vēlme un lielākas iespējas investēt, kāpināt ražīgumu nākotnē,” norāda Kazāks.
Ja šos ieteikumus neizpildīs, tad ar gaidāmajiem izaugsmes rādītājiem Latvija nesasniegs Eiropas Savienības vidējo labklājības līmeni vēl vairākus gadu desmitus.
Jau ziņots, ka Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskais novērtējums liecina, ka pagājušā gada pēdējā ceturksnī gada mērogā iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem provizoriski ir audzis par 2,6%, salīdzinot ar 2014.gada ceturto ceturksni. Ekonomikas ministrija lēš, ka tas nozīmē, ka kopumā 2015. gadā IKP pieauga par 2,8%. Ministrija arī prognozē, ka 2016. gadā IKP pieaugums var sasniegt 3,2 procentus.
