Tādējādi Rīgas vēsturiskajā centrā, Jūrmalā un vēl vairāku pašvaldību ekskluzīvajos centros zemju saimnieki atšķirībā no kaimiņiem īpašuma nodoklī varēs maksāt būtiski mazāk. Tikmēr ar pārējiem uzlabojumiem, lai īpašuma nodokli aprēķinātu taisnīgāk, valdībai sokas gausi.
Kā ziņots, ar tiesību aktu grozījumiem valdība pilda Saeimas jau pavasarī dotos uzdevumus. Pirmkārt, kadastrālajā vērtēšanā atsevišķi tiks izdalītas ēkas, kas celtas pēc 2000. gada. Tām nākotnē paredzams taisnīgāks īpašuma nodoklis. Otrkārt, valdība izpildīs likumdevēja gribu un atgriezīsies pie kārtības, ka zemei kultūrvēsturiskajās zonās nodokļa aprēķinā piemērojama īpaša atlaide.
Saeimas sēdē, kurā deputāti apstiprināja ierosinājumu, ka par īpašumiem vērtīgās teritorijās Rīgas centrā, Jūrmalā un citviet nodoklis atkal būs mazāks, aktīvākais runātājs bija nu jau Rīgas domnieks Vilnis Ķirsis (“Vienotība”). Viņš gan nedomā, ka īpašumi Vecrīgā ir ekskluzīvi.
“Šeit nav runas par eksluzīvām zemēm. Būsim ļoti precīzi – tās ir kultūrvēsturiskās zemes, kas atrodas dažādās Latvijas vietās. Rīgas vēsturiskais centrs – tam droši vien nav nekāda sakara ar ekskluzivitāti,”
saka Ķirsis.
Viņš atzīst, ka Saeimā nekustamā īpašuma nodokļa jautājums īpaši tika aktualizēts pirms pašvaldību vēlēšanām. Piemēram, tika nolemts, ka arī nākamajā un aiznākamajā gadā iesaldēs kadastrālās vērtības, ko izmanto īpašuma nodokļa aprēķināšanā. Tādējādi nekustamā īpašuma nodoklis nākamos divus gadus nekāps. Taču Tieslietu ministrija esot mainījusi metodiku un kultūrvēsturisko zemju īpašniekiem ar šo gadu nodoklis kāpis par trešo daļu.
“Tas ir milzīgs lēciens. Pie manis vērsās pensionāru pārītis, kam ir dzīvoklis uz Čaka ielas un pēkšņi viņiem bija jāmaksā no vairāk nekā 200 eiro uz 380 eiro. Tā viņiem ir nesamaksājama summa,” saka Ķirsis. “Dzīvoklis atrodas mājā, māja atrodas uz zemes un normāls komplekts ir tad, ja ir dzīvoklis ar nomātu zemi. Tas ir pilnīgi loģisks līdzmaksājums,” skaidro Ķirsis.
Taču no tāda lēmuma lielākie ieguvēji būs nevis pensionāri ar mazām zemes domājamām daļām, bet gan centra prāvo zemes gabalu saimnieki.
To atzīst arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sanita Šķiltere. “Tad, kad šis projekts gāja Saeimā, tad mēs sapratām to šaurākā izpratnē, nekā šobrīd Ministru kabineta noteikumos ir uzrakstīts. Proti, [izmaiņas attieksies] nevis dzīvojamā apbūvē, bet jebkurā zemes vienībā, kurā ir vismaz viens dzīvojamais jeb lietošanas mērķis. Tātad, ja ir viena zemes vienība, uz kuras ir 1% dzīvojamā apbūve, tad visai zemes vienībai būs samazināts šis koeficients. Tas ir jautājums Ministru kabinetam – vai viņi tik plašu [interpretāciju paredzēja]?” skaidro Šķiltere.
Visskaļākie iebildumi pret noteikumu grozījumiem pašvaldībām gan ir par divām citām lietām. Proti, pretēji solījumam Tieslietu ministrija nav apņēmusies atklāti publiskot detalizētu informāciju, kā tieši tiek noteikta īpašumu kadastrālā vērtība. Savukārt otras iebildes ir pret ieceri ēkas sadalīt jaunās, pēc 2000. gada celtās, un vecās. “Tas nevar būt vienīgais metodikas pilnveidojums. Tikai ēkas dalījums pēc ēkas nodošanas pirmreizējā lietošanā pirms 2000. gada un pēc 2000. gada nav vienīgais vērtību ietekmējošais faktors, ja mēs skatāmies uz nekustamajiem īpašumiem, piemēram, Rīgas vēsturiskajā centrā. Piemēram, bieži vien tās mājas, kas ir vairākkārt rekonstruētas ir vērtīgākas par tām, kas ir nesen nodotas pirmreizējā lietošanā pēc 2000. gada,” norāda Šķiltere.
Pašvaldību savienības pretošanās ir galvenais iemesls, kādēļ noteikumu izmaiņu apstiprināšana pagaidām aizkavējusies. Sarunās ar Tieslietu ministriju šur tur rasti kompromisi, bet ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina skaidro – vairākas lietas būs ministru politiska izšķiršanās. Savukārt nākamajā gadā ministrija piedāvās uzlabotu kadastrālo vērtību noteikšanas metodiku. Pēc ilgās vērtību iesaldēšanas pauzes tās gan būtiski augs.
“Protams, tāda situācija var būt. Bet mēs jau informējam, ka mēs atbilstoši nodokļu politikai varam piedāvāt jebkādu koeficientu iestrādāšanu, kad uz nodokļu politiku attiecina formulu kadastrālā vērtība reiz koeficients, kas atbilst iedzīvotāju maksātspējai. Šīs kadastrālās vērtības metodikas noteikšana ir nepieciešama, lai visi, kam tas ir vajadzīgs, iegūtu objektīvu informāciju par to, kāda ir īpašumu vērtība valstī,” pauž Medina.
Ņemot vērā, ka nākamruden gaidāmas Saeimas vēlēšanas, maz ticams, ka likumdevējs pieļaus strauju nekustamā īpašuma nodokļa kāpumu tuvākajos gados.
