Komisāre uzsvēra, ka ES nepieciešams labi funkcionējošs dzelzceļa pārvadājumu tirgus un nav pieņemami, ka uzņēmumi demontē publisku dzelzceļa infrastruktūru, lai pasargātu sevi no konkurentiem.
EK paziņojumā norādīts, ka jebkurš uzņēmums, kurš cietis šo konkurences ierobežojumu rezultātā, var vērsties dalībvalsts tiesā, prasot kompensēt zaudējumus. Šādos gadījumos EK lēmums var kalpot kā pierādījums tam, ka konkurences ierobežojumi pastāvēja un tie bija pretlikumīgi.
Šajā lēmumā EK uzdevusi Lietuvas pusei triju mēnešu laikā izbeigt un novērst pārkāpumu. Jāņem gan vērā, ka Lietuvas kompānijai ir tiesības sev nelabvēlīgo EK lēmumu Eiropas Savienības tiesā.
Jau ziņots, ka Latvija iesniegusi Lietuvai notu, pieprasot atjaunot pirms gandrīz 10 gadiem nojaukto sliežu ceļu starp Mažeiķiem un Reņģi. Latvija notā pieprasa Lietuvai dzelzceļa sliežu atjaunošanu, lai nodrošinātu kravu pārvadājumus.
Nepilnus 20 kilometrus garais sliežu ceļa posms negaidīti tika slēgts 2008. gadā, aizbildinoties ar steidzamiem remontdarbiem. Taču patiesais iemesls bija meklējams strīdā starp Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas īpašniekiem “Orlen Lietuva” un “Lietuvas dzelzceļu”.
Pēc šā soļa “Orlen” ar sūdzību vērsās EK, prasot izvērtēt, vai šāds “Lietuvas dzelzceļa” solis nemazina konkurenci Lietuvas un Latvijas dzelzceļa pārvadājumu tirgū.
Latvija ne reizi vien uzsvērusi šā dzelzceļa potenciālu, piemēram, Liepājas ostas kravu tranzīta apjomu palielināšanā, kā arī Latvijas tranzītbiznesa un loģistikas pakalpojumu nozarē kopumā.
