Dombrovskis skaidroja, ka priekšlikumu mērķis ir stiprināt eirozonas ekonomiku, padarot to noturīgāku pret ekonomiskajiem šokiem un pastiprinot ES līmeņa instrumentus iespējamo ekonomisko krīžu pārvarēšanai. Būtisks mērķis ir mazināt ekonomiskās attīstības atšķirības starp valstīm.
EK viceprezidents uzsvēra, ka pašlaik netiek saskatīti jaunas krīzes draudi. Attīstās gan ES ekonomika, gan dalībvalstis piedzīvo ekonomisko izaugsmi. “Tieši tāpēc, ka pašreiz ir samērā labvēlīga ekonomiskā situācija, būtu paveicami tie darbi, kas ļautu sagatavoties iespējamām nākamajām krīzēm,” piebilda Dombrovskis.
Priekšlikumos paredzēti pasākumi dalībvalstu strukturālo reformu atbalstam, kas nepieciešamas ekonomikas modernizācijai un konkurētspējas nostiprināšanai.
Strukturālo reformu atbalstam dalībvalstīs plānots jauns instruments, ko var ieviest vēl līdz 2020.gada beigām.
Savukārt nākamajā ES daudzgadu budžetā pēc 2020.gada plāno jaunu atbalsta instrumentu tām dalībvalstīm, kuras strādā pie tā, lai varētu pievienoties eirozonai. “Tā arī ir viena no krīzes mācībām, ka dalībvalstīm ir jābūt gatavām pievienoties eirozonai,” sacīja Dombrovskis.
Tāpat paredzēts veidot eirozonas fiskālās stabilizācijas funkciju, kas balstītos uz investīciju aizsardzības shēmu. Tā palīdzētu krīzes skartajām dalībvalstīm noturēt investīciju līmeni.
“Bieži vien, ja dalībvalstī ir krīze, pirmais, kas tiek nogriezts, ir investīcijas. Un tas apgrūtina ekonomikas iziešanu no krīzes.
Līdz ar to mēs piedāvājam šo instrumentu investīciju atbalstam dalībvalstīs,” skaidroja Dombrovskis.
EK arī piedāvā uz Eiropas stabilitātes mehānisma bāzes izveidot Eiropas monetāro fondu, to nostiprināt un paredzēt jaunas funkcijas.
