Ne tikai tāda Eiropas Savienībā (ES), kurā ir atvērts iekšējais tirgus, teju visās valstīs vienāda valūta, atvērtas robežas, bet arī enerģijas ziņā vienoti likumi un politika, tas ir mērķis pēc kā varas institūcijas Briselē tiecās jau ilgāku laiku, īpaši pēc pēdējo gadu satricinājumiem, kad dažādu konfliktu dēļ Krievijas vara nolēma slēgt gāzes piegādi Ukrainai un līdz ar to pārraujot straumi arī uz ES dalībvalstīm.
Jaunā sašķidrinātās dabas gāzes stratēģija ir viens no Enerģētikas savienības būtiskākajiem stūrakmeņiem, saka EK, un paredz virkni pasākumu, kas ļaus dalībvalstīm piekļūt sašķidrinātajai dabasgāzei kā alternatīvam gāzes avotam, un tas ES padarītu drošāku pret līdzīgiem satricinājumiem.
Jaunā stratēģija paredz to, ka Eiropa vēl ciešāk saslēdzas kopējā tīklā, lai valsts valsti varētu atbalstīt enerģijas krīzes gadījumā un meklē arī jaunus un drošus ceļus ārpusē, tajā pašā laikā pakāpeniski attālinās no gāzes kā būtiskākā avota, arvien palielina atjaunojamo enerģijas avotu lomu, dara visu iespējamo, lai attīstītu tehnoloģijas, kas prasa arvien mazāku enerģijas patēriņu. Vienlaikus lielāka vara un uzraudzība piešķirta Briselei, kuru dalībvalstīm būs pienākums informēt par ik vienu jaunu gāzes piegāžu līgumu, pirms vēl tas noslēgts, un EK rokās būs izskatīt, vai līgums atbilst ES nosacījumiem.
Tieši par šo punktu, kā arī par centieniem mērķtiecīgi attālināties no ievestās gāzes lomas tirgū, kā arī citu avotu meklēšana raisījusi asu kritiku enerģijas piegādātāju pusē Krievijā un tajos, kuri uzskata, ka šie kārtējo reizi ir tādi ES likumi, kas speciāli vērsti pret Krievijas gāzes gigantu „Gazprom.” Eiropas Komisijas pārstāvji publiski gan to noliedz, sakot, ka šī jaunā kārtība attieksies uz ikvienu enerģijas piegādātāju.
„Mums nevajadzētu balstīties uz pieņēmumu, kas viss šis likumu kopums ir radīts, pamatojoties uz „Gazprom” jautājumu. Pilnīgi noteikti nē,” sacīja Eiropas Enerģētikas savienības komisārs Marošs Šefčovičs.
„Mēs ar šiem likumiem strādājam jau daudzus gadus, un mērījumi jau 2009. gadā pierādīja, ka šie likumi ir vajadzīgi. Pat tad, ja attiecības ar Krieviju patlaban ir ārkārtīgi saspīlētas, kas attiecas uz enerģētiku, Krievija allaž būs ļoti svarīga partnere. Mēs vienkārši vēlamies, lai mūsu attiecības būtu sakārtotas, balstītas uz tirgus principiem, kuros ieguvējas ir abas puses. Un to noteiks ļoti caurspīdīgi ES likumi. Un, manuprāt, ir tikai godīgi prasīt tos ievērot, jo, cik man zināms, ja Eiropas kompānijas vēlas sākt biznesu Krievijas tirgū, tās ievēro Krievijas likumus. Un, protams, mēs vēlētos, lai tā rīkotos ikviena kompānija, kas vēlētos uzņēmējdarbību Eiropā,” teica Šefčovičs.
Daudz jautājumu raisījušies par to, kā un vai EK izvērtēs nesen kā slēgtos un ļoti daudz un asi apspriestos projektus, piemēram, „Nord Strream 2”, kas ir Krievijas un Vācijas sadarbības projekts Baltijas jūrā un nebūt nemazina Eiropas atkarību no Krievijas resursiem.
Kā norāda Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš, kurš strādā Eiropas Parlamentā Enerģētikas komitejā, ja šādi likumi būtu bijuši agrāk, EK būtu bijušas iespējas daudz agrāk reaģēt un apturēt tādus projektus kā “Nord Stream 2”. Eiropas Parlaments būs nākamā institūcija, kas vētīs Eiropas Komisijas likumu priekšlikumus.
