„Eurostat” ir izveidojis sava veida topu ar nozarēm, kurās vidēji ir augstākās mēnešalgas. Viennozīmīgs līderis tajā ir finanšu un apdrošināšanas nozare. Tās uzņēmumu maksātās vidējās mēnešalgas ir starp trīs augstākajām 25 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Stabilā otrajā vietā ir informācijas un komunikāciju nozare. Tāpat augsts vidējais atalgojums salīdzinoši daudzās ES dalībvalstīs ir enerģētikas nozarē, ieguves rūpniecībā, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē.
Savukārt šī saraksta lejasdaļā ir izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare. Tajā zemākās vidējās mēnešalgas ir maksātas pilnīgi visās ES dalībvalstīs, izņemot Spāniju, Maltu un Slovēniju. Tāpat salīdzinoši zemas algas ir administratīvo un atbalsta pakalpojumu nozarē, kā arī izklaides un mākslas pakalpojumu nozarē.
Interesanta situācija ir vērojama izglītībā.
Tur ir sastopamas gan visai zemas vidējās mēnešalgas - kā Latvijā, Igaunijā un arī Somijā, gan arī vienas no lielākajām visā ekonomikā - kā Luksemburgā un Kiprā.
Lai gan citās nozarēs tik krasas atšķirības nav vērojamas, ir tomēr jāņem vērā, ka dažādu valstu ekonomikās tās vai citas nozares nozīme atšķiras un tādēļ ir arī atšķirīgas iespējas nopelnīt.
Baltijas valstīs vērojamās tendences kopumā saskan ar kopējo ES ainu.
Latvijā un Lietuvā vislielākās algas saņem finanšu un apdrošināšanas sektorā strādājošie - attiecīgi 1989 eiro un 1543 eiro vidējo bruto mēnešalgu otrajā ceturksnī, bet Igaunijā vislielākās algas ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sektorā strādājošajiem - 2135 bruto vidējā mēnešalga.
Latvijā šajā jomā strādājošie otrajā ceturksnī saņēma 1446 eiro vidējo mēnešalgu, bet Lietuvā - 1456 eiro vidējo mēnešalgu. Savukārt Igaunijā finanšu sektors atalgojuma jomā ir otrajā vietā, jo tur strādājošie otrajā ceturksnī vidēji saņēma 2052 eiro bruto mēnešalgu. Starp labāk pelnošajiem visās Baltijas valstīs ir arī tie, kuri strādā enerģētikas, valsts pārvaldes un aizsardzības, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, kā arī ieguves rūpniecības sektoros.
Vienlaikus liela nozīme atalgojuma apmērā ir darbinieku kvalifikācijai, līguma termiņam un citiem faktoriem. „Eurostat” dati liecina, ka pašlaik viens no sešiem ES nodarbinātajiem saņem divas trešdaļas vai mazāk no vidējā atalgojuma attiecīgajā valstī un tādējādi ir uzskatāms par zemi atalgotu. Tostarp zemākas algas biežāk saņem cilvēki ar zemu izglītības līmeni, jaunieši un seniori, sievietes, kā arī cilvēki, kuri ir noslēguši terminētus darba līgumus.
Turklāt ES dalībvalstīs ir vērojamas visai lielas atšķirības mazo algu saņēmēju īpatsvarā un šajā ziņā nepatīkami izceļas Latvija.
Pēdējie šāda veida dati ir apkopoti gan tikai par 2014.gadu, bet tie rāda, ka Latvijā 25,5% strādājošo saņēma algu, kura nepārsniedza divas trešdaļas no vidējā atalgojuma valstī.
Ar 24,4% seko Rumānija, ar 24% Lietuva, ar 23,6% - Polija, bet ar 22,8% - Igaunija. Interesanti, ka šajā sarakstā ir iekļuvušas arī starp Latvijas darba meklētājiem iecienītas valstis. Tā Vācijā zemu algu 2014.gadā ir saņēmuši 22,5% nodarbināto, Īrijā – 21,6%, bet Lielbritānijā – 21,3%.
Saraksta otrā galā ir Zviedrija, kur tikai 2,6% nodarbināto ir saņēmuši zemu atalgojumu, Beļģija ar 3,8%, Somija ar 5,3% un Dānija ar 8,6%.